Ekonomikas ministrēšanas laiks iet uz beigām, un nāk atskārsme, ka kaut ko pēc sevis tomēr vajag atstāt, jo ar visādām fantazēšanām par startapiem un braukāšanu apkārt tomēr ir stipri par maz dziļam nospiedumam politikas vēsturē. Tad nu Ašeradena kungs nolēma ķerties klāt titāniskajai cīņai ar OIK bubuli. Bubulis, starp citu, ir mākslīgi uzpūsts. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījums liecina, ka 2/3 no OIK maksājuma visi patērētāji maksā dabasgāzes stacijām un tikai 1/3 - tā sauktajai zaļajai enerģijai, taču cilvēku prātos šis temats ir pamatīgi sajaukts un samežģīts, jo tā skaidri šo kutelīgo patiesību valsts amatpersonām netīk pateikt. 

Pasakot, kā tas ir, varētu nākties pamatīgi skaidroties, kāpēc Latvijas patērētājiem tik milzīga nauda ir jātērē importētajai dabasgāzei, un nezin kas no tādas skaidrošanās vēl varētu sanākt... Tomēr fakti no politiķu klusēšanas un dezinformācijas piesegšanas nemainās.

!Ekonomikas ministrs piepūta vaigus un zem OIK atcelšanas lozunga sāka rīkot pseido darba grupas, kas caur sevi izlaida milzīgus laika un papīra resursus, lai uz priekšu virzītu tieši to, kas ilgajās darba grupas sēdēšanās visvairāk kritizēts.

Lai nu kā, ekonomikas ministrs piepūta vaigus un zem OIK atcelšanas lozunga sāka rīkot pseido darba grupas, kas caur sevi izlaida milzīgus laika un papīra resursus, lai uz priekšu virzītu tieši to, kas ilgajās darba grupas sēdēšanās visvairāk kritizēts, - subsidētās enerģijas nodokli (SEN), kas patiesībā tikai palielina, nevis samazina izmaksas un citas eksotikas, kā, piemēram, zaļos sertifikātus. Kāds tam visam sakars ar lietas būtību? Nu nekāds. 2009. gadā kleinajā OIK sistēmā vēl varēja kaut ko labot, 2011. gadā - vajadzēja labot, bet tad pie šprices Ekonomikas ministrijā arī bija speciālisti - Artis Kampars un Daniels Pavļuts, kuru laikā OIK atļaujas tika izdalītas vēl nebijušos apjomos.

Kas paliek, kad notīra nost visu šo politisko žļurgu kopā ar atsevišķiem negodprātīgiem OIK sistēmas izmantotājiem un arī dabasgāzes stacijām? Paliek uzņēmēji, kuri ir iesaistījušies Eiropas Savienībā par prioritāti atzītā enerģētikas virzienā, ražojot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un tādējādi uzturot tīru vidi. Šie uzņēmēji radījuši 4,1 tūkst. jaunu darba vietu un nodokļos gadā samaksājuši ap 46 milj. eiro, neskaitot SEN. Vai tas būtu slikts pienesums tautsaimniecībai? Šo staciju izveidē ir ieguldīts aptuveni miljards eiro, vēl aptuveni miljards kopumā ir samaksāts caur OIK, un tas darīts, lai Latvijā atjaunojamo energoresursu jomā kaut kas (neskaitot Daugavas HES) būtu, kā to paredz ES kopējā politika. Ar nepārdomātiem politiskiem lēmumiem šo nozari tagad iznīdējot, mēs būsim izdarījuši sev dubultu lāča pakalpojumu, kas jau pārskatāmā nākotnē var rūgti atspēlēties.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.