Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst. 

roblēma nav jauna, par to tiek runāts gadiem. Taču risinājuma īsti nav. Viens no iemesliem – nevienam līdz šim nav bijis dūšas strīdēties ar ģimenes ārstiem, paziņojot, ka rūpīgi pētīs to izrakstīto slimības lapu pamatotību. 2017. gadā Labklājības ministrija nāca klajā ar priekšlikumu, ka darba devējs varētu neapmaksāt nevis tikai pirmo slimības dienu kā pašlaik, bet pirmās trīs dienas. Tas tīri finansiāli mazinātu vēlmi ņemt nepamatotas darbnespējas lapas. Taču daudzo iebildumu dēļ, kurus izteica arī toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs, priekšlikums tika noraidīts. Pašlaik tiek meklēti citi rinājumi. Veselības ministre Ilze Viņķele intervijā DB norāda, ka darbnespējas lapu skaits pieaug tādēļ, ka cilvēku veselības stāvoklis ir slikts, turklāt arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta. Tajā pašā laikā ministre atzīst, ka noteikti ir arī ļaunprātīgi slimības lapu izmantošanas gadījumi. Taču, viņasprāt, tos varētu mazināt e veselības sistēma un obligātā e darbnespējas lapu izrakstīšana. Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda, ka arī ar e veselību ir saistīti gana daudzi jautājumi.

Piemēram, elektroniskajā sistēmā darba nespējas lapas izsniegšanu var redzēt tikai tad, kad šo lapu ārsts aizver pēc slimības, šādā gadījumā ir grūti plānot uzņēmumam darbinieku resursus. Rodas arī situācijas, kad darbinieks atnāk atpakaļ uz darbu un dod atšķirīgu informāciju par slimības lapas beigām, nekā EDS sistēmā ārsts atzīmē. Tāpat sistēmā ir tādas praktiskas problēmas kā tas, ka vienai personai par vienu periodu var būt vairākas darba nespējas lapas vai arī vienam cilvēkam darbnespējas lapas tiek izdotas, neievērojot noteikto secību, piemēram, viena lapa nav noslēgta, bet tiek izdota jauna sākuma lapa (visticamāk, cita ārstniecības persona neredz ierakstus par konkrēto personu). Tāpat nav atbildes uz jautājumu, ko darīt darba devējiem, kas gatavojas darbiniekam uzteikt darbu, un viņš, to zinādams, paņem slimības lapu un atrodas ilgstošā prombūtnē. Tie visi ir uzņēmējiem šajos darbaspēka deficīta apstākļos ļoti sasāpējuši jautājumu, kas prasa drīzu risinājumu.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.