Tajā pašā laikā minētie priekšlikumi neietekmē pašvaldību tiesības un pienākumu informēt sabiedrību par to darbību, izdodot informatīvos izdevumus. Par to ir diskutēts gadiem, taču diemžēl bez rezultātiem. Jācer, ka šoreiz būs citādi. Pašreizējā situācija ir nenormāla, jo pašvaldības izdevumi, kurus gatavo algoti sabiedrisko attiecību darbinieki, nedrīkst uzurpēt preses vārdu, jo tajos informācija ir atspoguļota tikai no domes viedokļa, tur nevar runāt par profesionālu žurnālistu sagatavotiem rakstiem ar visu iesaistīto pušu viedokli. To saturs lielā mērā ir pašvaldību politiķu tēla spodrināšana. Līdz ar to, pašvaldības informatīvos izdevumus uzdodot par masu informācijas līdzekļiem, tiek maldināti to lasītāji. Vēl viens, ne mazāk būtisks aspekts – pašvaldību avīzes kropļo mediju tirgu, radot negodīgu konkurenci, jo tās tiek apmaksātas no nodokļu maksātāju naudas. Līdz ar to spēj piedāvāt pievilcīgākas cenas gan abonentiem, gan reklāmdevējiem nekā privātie plašsaziņas līdzekļi. Uz to ne vienu reizi vien ir norādījusi arī Konkurences padome. Piemēram, pašvaldību laikraksta Iecavas vēstis, kurš iznāk reizi nedēļā, abonements mēnesim maksā tikai 0,85 centus. Tādu cenu noteikt nevar atļauties neviens privātais preses izdevums, kuram aiz muguras nav pašvaldības budžeta. Pašvaldību aizbildināšanās, ka viņi savos izdevumos «tikai informē» iedzīvotājus neiztur kritiku. Jo tajos atrodamas gan krustvārdu mīklas, gan receptes un ceļojumu apraksti, gan televīzijas programmas. Faktiski tā ir surogātprese ar negatīvu pievienoto vērtību – mediju tirgus kropļošanu. Turklāt iedzīvotāji par to samaksā divas reizes – ar saviem nodokļiem un maksu par pašu produktu. Vēl viens no neveikliem pašvaldību argumentiem ir, ka viņi «tikai pilda likumā noteikto pienākumu informēt iedzīvotājus». Taču likums nevienā brīdī neparedz, ka šādam nolūkam municipalitātei jāizdod savs preses izdevums. Ja pašvaldību pašu intelektuālā kapacitāte neļauj izdomāt, kā citādi informēt iedzīvotājus, tad atbildi sniedz ministrs. «Vietvaru mājaslapas ir lieliska un arvien attīstāma platforma saziņai ar sabiedrību. Pētījumi rāda, ka iedzīvotāju skaits, kuri pakalpojumus vēlas saņemt neklātienē elektroniski, šogad pieaudzis līdz 71%, portāla Latvija.lv lietotāju skaits ir pārsniedzis vienu miljonu un ministrijas apmācīto digitālo aģentu skaits pārsniedz 3500. Turklāt iedzīvotāju ērtībai atvērti 76 novadu un astoņi reģionālas nozīmes Klientu apkalpošanas centri, kur līdz ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem pieejama informācija par katras domes darbu,» norāda J. Pūce. Līdz ar to pašvaldību «avīzēm» nav nekāda attaisnojuma un tām jāliek punkts.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.