DB Viedoklis
2018. gada 15. marts 05:10
Nule kā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri, parakstot īpašu deklarāciju, panākuši kopīgu nostāju par vienotu pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Ministri aicina Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka lauku attīstības finansējuma nosacījumiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa. Ministri arī cer, ka, ieviešot jauno, vienkāršoto KLP, tiks samazināts administratīvais slogs zemniekiem un valsts pārvaldei, lai gan pašmāju eksperti jau norādījuši uz pretējo.
Vienošanās un kopīga deklarācija ir laba lieta, taču šobrīd svarīgākais – lai viss labi domātais un plānotais nepaliek uz papīra. Latvijai kā mazai dalībvalstij bija svarīgi atrast lielākus partnerus, tāpēc Polijas un Baltijas valstu kopīgajai prasībai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu jau ir lielāks svars. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādījusi, ka trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks, tāpēc svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet ir katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.
!Skaidri zināms tas, ka 2020. gadā Latvijas zemniekiem plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts.
Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata – jebkura kopīga valstu apvienība, kas cenšas panākt līdzvērtīgu situāciju starp ES dalībvalstīm, apvienojoties var panākt lielāku efektu un savas balss sadzirdēšanu, nekā, ja kāda no Baltijas valstīm cenšas savu prasību izpaust viena. Tas vien, ka Baltijas valstis spēj sadarboties, jau ir daudz, bet, ja mums pievienojas Polija, tad tas ir ļoti daudz. Galvenā prasība jau iepriekšējā periodā KLP aspektā bija izlīdzināt tiešos maksājumus, lai Latvijas zemnieki nepaliktu pabērna lomā, saņemot vismazākos tiešmaksājumus, jo visi esam vienā cīņas laukumā, bet diemžēl nosacījumi mums ir katram savi. Šādā sastāvā mūsu kopīgā balss būs spēcīgāka, jo beidzot jāpanāk vienlīdzība un godīgums starp valstīm.
Taču jau šobrīd ir skaidri zināms tas, ka 2020. gadā Latvijas zemniekiem plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts, jo pieaugusi apsaimniekojamā zemes platība un šis maksājums saruks līdz 182 eiro/ ha. Savukārt ES vidējais līmenis augs līdz 267 eiro/ha. Tad par kādu vienlīdzību tiešmaksājumos varam runāt?
Uz jautājumu, kā praktiski notiks sadarbība ar deklarāciju parakstījušajām valstīm un kā tiks panākta vienlīdzība, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā atzina – 6. pants būtu jāpapildina ar stingrākiem teikumiem, kas norāda uz to, ka šim jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība. Netiek izslēgta iespēja, ka balsojumā par jauno KLP Latvijas puse pat varētu balsot pret. To, vai stingrāki teikumi palīdzēs cīņā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, laiks rādīs, taču citu valstu pieredze rāda – ar to vien ir par maz.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.