Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Latvija 2019. gada sākumā bija vienīgā valsts Baltijā, kas paaugstināja akcīzes nodokli  alkoholam. Tika sagaidīti lielāki akcīzes ieņēmumi un izdarīts pieņēmums, ka cilvēki pirks vairāk alkohola par augstāku cenu. LANA jau akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozēšanas brīdī gada sākumā brīdināja, ka tā tas nenotiks. LANA to argumentēja gan ar citu valstu pieredzi, gan akcīzes ieņēmumu izmaiņām Latvijā 2018. gadā pēc nodokļa paaugstināšanas. Pie paaugstinātas likmes akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās, jo samazinājās kopējais reģistrētais alkohola patēriņš, ņemot vērā gan iekšzemes, gan pierobežas tirdzniecību. 2018. gada nodokļu izmaiņas skaidri parādīja, ka augstāka akcīzes nodokļa likme negarantē augstākus akcīzes nodokļa ieņēmumus.  

Latvijas akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes vēl vairāk sašķobīja Igaunijā veiktās nodokļu izmaiņas. Latvijas likumdevēji reaģēja ātri un tādējādi saglabāja (kaut ne pilnā apmērā) pierobežas alkohola tirdzniecību, kas no tautsaimniecības viedokļa ir kritiski svarīga gan pierobežas pašvaldībām darba vietu un citu saistīto ieņēmumu sakarā, gan kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos valsts budžetā. Pierobežas tirdzniecība ir saistīta arī ar citiem nodokļiem valsts budžetā – PVN par visām pārdotajām precēm, ne tikai alkoholu, akcīzes nodokli degvielai, sociālo un ienākuma nodokli par darba ņēmējiem, ieņēmumiem par naktsmītnēm u.c. Tāpēc akcīzes nodokļa samazinājums amortizēja tirgus izmaiņas, kas būtu jūtamas pierobežas reģionos.

Tālākais ir Latvijas likumdevēju rokās. Pēdējā gada lēmumi un norises alkohola tirgū skaidri parāda, ka iedzīvotāji nepērk vairāk alkohola par augstāku cenu un ka akcīzes nodokļa celšana pilnībā iznīcinās pierobežas tirdzniecību. Paliek jautājums, kas ņems virsroku lēmumu pieņemšanā – populisms, kas saistīsies ar akcīzes nodokļa celšanu, vai racionāla pieeja, atstājot samazināto akcīzes likmi stiprajam alkoholam un nodrošinot akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.