Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Digitalizācija skar visas jomas – par to neviens nav jāpārliecina, ka IT speciālisti būs pieprasīti un digitālās iemaņas ir vajadzīgas ikvienam, tomēr visas nākotnes profesijas un izaicinājumus, ar kuriem saskarsies mūsu bērni, paredzēt ir grūti, vienlaikus tas neizslēgs vajadzību pēc zinošiem speciālistiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, finansēs utt. Latvijas izglītībā daudz kas ir paveikts, tomēr šobrīd ir svarīgi spert nākamo soli. Man kā darba devējam un vecākam ir būtiski, lai bērniem skolā iemācītu domāt, analizēt un izvirzīt mērķus, vienlaikus raisot viņos interesi par STEM zināšanu profesijām, lai par fiziķi un ķīmiķi gribētos kļūt un tas no skolēna redzesloka būtu stilīgi. 

Svarīgi ir skolēnos ielikt pareizos pamatus un vērtības, attīstot XXI gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, aktualizējot STEM profesiju spektra prestižu. Savukārt uzņēmēji no dažādām jomām varētu vienoties un celt šo profesiju prestižu, lai parādītu attiecīgos arodus bērniem saistošā un interesantā veidā. Akcents uz STEM zināšanām palīdzēs ilgtermiņā kāpināt kopējo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, efektivitāti un darba ražīgumu, palielinot eksporta rādītājus un nodrošinot labāku dzīves līmeni. Piemēram, Accenture klientu Latvijā nav, bet darba vietas nodrošinām aptuveni 1500 speciālistiem, nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet darbinieki paplašina apvāršņus un iegūst starptautisku pieredzi.

Savulaik kāds Latvijas politiķis Jaungada uzrunā aicināja visus sadarboties pēc pingvīnu pārziemošanas teorijas, ka ziemu pingvīni aizvada, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds pingvīns noklīst, citi to atgriež atpakaļ. Kaut arī ikdienā, dodoties savās gaitās, neredzam lielo iedzīvotāju skaita samazinājumu Latvijā, tomēr katru dienu pazaudējam tautiešus, kuri devušies labākas dzīves meklējumos, kaut arī ir aktuālas vakances vietējā darba tirgū. 

Ne visiem aizbraucējiem trūkst kvalifikācijas, tomēr nav noslēpums, ka lielākā daļa tautiešu ārzemēs nestrādā augsti kvalificētu darbu. Šobrīd dzīvojam laikā, kad ir nepieciešama izlēmīga, uz nākotni vērsta rīcība un lēmumi par valsts plāniem izglītības jomā. Latvijas eksportspējīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešama skaidrība par valsts atbalstu ieguldījumiem izglītībā un cilvēku kapitālā. Saeima jūnija beigās trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas bija nepieciešami, lai valdība varētu apstiprināt pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, ko izstrādā Valsts izglītības satura centrs, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu Kompetenču pieeja mācību saturā. 

Aicinu arī citus uzņēmējus iesaistīties un atbalstīt plānotās izmaiņas izglītībā, bet valdību akceptēt nepieciešamās pārmaiņas izglītībā, lai mūsu jaunieši būtu konkurētspējīgi, zinoši un spētu pieņemt ilgtspējīgus, Latvijas tautsaimniecību veicinošus lēmumus.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.