Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 1 procentpunktu, un trešajā ceturksnī pēc 5 gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties.

Pēc manām prognozēm, šogad bezdarbs Latvijā būs zem 6,5%, taču nākamgad uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt nedaudz lēnāki. Līdz ar vājāku ekonomikas izaugsmi un joprojām ļoti neskaidro situāciju pasaules ekonomikā, nodarbinātības gaidas būvniecībā un rūpniecībā ir sākušas samazināties. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs nodarbināto skaits, visticamāk, turpinās augt un tas kopā ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos nozīmē, ka nākamgad bezdarbs Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā 2007. gadā un, pēc manām prognozēm, būs zem 6%. 

!Tas, protams, rada bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu, taču šoreiz pazīmju tam īsti nav. 

Jā, algu kāpums ir tuvu 8% un pārsniedz produktivitātes pieaugumu, tomēr ārēja tirdzniecība ir sabalansēta, budžeta deficīts stabili zem 1%, mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās ievērojami pārsniedz to saistības un patēriņa cenu inflācija ir zem 2,5%.

Manuprāt, ir ļoti ticams, ka arī Latvijā tuvāko dažu gadu laikā bezdarbs noslīdēs zem 5% un līdz ar to Latvijā vairs noteikti nevaram runāt par akūtu darba vietu trūkumu, kas ir bijis viens no mūsu pēdējo 30 gadu lielākajiem izaicinājumiem. Reģionāli, protams, joprojām ir vietas ar augstu bezdarbu, taču Rīgā un ekonomiski aktīvākajās pilsētās tas ir jau zem 4%. Pasaules ekonomikas struktūra šobrīd viennozīmīgi virzās pilsētu virzienā, tādēļ mājokļu pieejamības problēmas Rīgā un atsevišķos attīstības centros šobrīd jau varētu būt viena no šaurākajām vietām Latvijas ekonomikā.

Līdz ar bezdarba mazināšanos šobrīd arvien aktuālāka kļūst darbaspēka pieejamība un ‘labāku’ darba vietu radīšana, kas spētu nodrošināt ilgtspējīgu ienākumu pieaugumu. Tam nepieciešamas investīcijas un zināšanas. Vienlaikus nākošajos 10 gados jaunas asinis Latvijas ekonomikā būs ļoti maz, savukārt, šodien tikai veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē un rūpniecībā vien ir 100 tūkstoši strādājošo vecumā virs 55 gadiem. 

!Tas nozīmē, ka tīri aritmētiski ar mūsu jauniešiem nebūs iespējams nodrošināt izaugsmi un paaudžu maiņu esošajās nozarēs, kā arī attīstīt jaunas nozares. 

Šis darbaspēka trūkums un ar to saistītās politiskās izšķiršanās, manuprāt, ir Latvijas ekonomikas tuvāko gadu lielākais izaicinājums.