Lai arī pēc ilga klusuma brīža šādas svārstības varēja šķist ārkārtējas, notikušais drīzāk vērtējams kā parasta korekcija, kas seko apjomīgam cenu kāpumam, un ilgtermiņa tendences tirgos joprojām ir pozitīvas.

Domājot par piedzīvoto kāpumu, ir skaidrs, ka mūsdienās, kad lielu daļu akciju tirdzniecības veic algoritmi, bez fundamentāla iemesla viens cenas samazinājums var radīt papildu akciju pārdošanas vilni. Tas savukārt rada nākamo pārdošanas vilni, kas rada satraukumu investoros, kuri vēlas samazināt savus riskus. Tādējādi cenas kritumu piedzīvo ne tikai uzņēmumu akcijas visā pasaulē, bet arī nafta un citi riskantie aktīvi. Turpretī papildu pieprasījums rodas pēc tādiem aktīviem, kas tiek uzskatīti par patvērumu investoriem sliktos laikos – piemēram, Šveices franka un Japānas jenas, veicinot vērtības kāpumu abām valūtām.

Kopumā gan uzņēmumu pamatrādītāji ir labi, it sevišķi ASV. Jau tuvākajā laikā lielākā daļa kompāniju iesniegs savus ceturtā ceturkšna pārskatus, un nekas neliecina, ka tie varētu pārsteigt ar negatīvām tendencēm. Kamēr naudas apjoms tirgū ir pietiekami liels, šī nauda, visticamāk, meklēs atdevi gan akciju, gan citu riskanto aktīvu tirgos. Tomēr bažas par ātrāku likmju celšanu gan ASV, gan Eirozonā varētu darīt investorus piesardzīgākus. Arī Anglijas centrālās bankas vadītājs paziņojis, ka procentu likmju kāpums, visticamāk, sāksies ātrāk un būs straujāks nekā plānots.