Tele2 komercdirektors Raivo Rosts
Daudziem
noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras
nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd
līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas
norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.
Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku
paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu,
izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.
Televīzijas
attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir
svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida
attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek
patērēts.
Ja
raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie
kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa
veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi:
skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona
trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko
parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē
pašam.
Tā
saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir
pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē
šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu
patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm
ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē
ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma
līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām
valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo
situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot
ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus
ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti
daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju
daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem
draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī
maksāt.
Pašlaik
video satura patērēšana ir ļoti «izplūdusi». Proti, cilvēki
skatās pārraides tiešraidēs, taču vienlaikus viņi aktīvi
izmanto iespēju konkrēto pārraidi vērot arhīvā un bez reklāmas
pauzēm. Tādējādi cilvēks it kā skatās klasisko televīziju,
bet daļēji to patērē VOD formā. Turklāt ar kādu no aplikācijām
konkrēto saturu ir iespēja skatīties ne tikai TV ekrānā, bet arī
telefonā, planšetē vai datora monitorā. Līdz ar to bieži
dzirdētais apgalvojums, ka man mājās nav televizora, var nozīmēt
divas lietas – gan to, ka cilvēkam nav pieejama klasiskā
televīzija ar lineārajiem kanāliem, gan arī to, ka viņam mājās
nav TV ekrāna. Taču tas vēl nenozīmē, ka netiek patērēts
televīzijas saturs. Iespējams, ka tas tiek patērēts ar citām
iekārtām. Piemēram, saskaņā ar Nielsen datiem ASV gandrīz
90% VOD lietotāju saturu skatās uz TV ekrāniem.
Pasaulē
(un arvien vairāk arī pie mums Latvijā) parādās integrēti
risinājumi, piedāvājot klientiem gan ļoti plašas satura
iespējas, gan veidus, kā to patērēt. Šie pakalpojumi spēj
vienlaicīgi nodrošināt lineāro jeb klasisko kanālu skatīšanos,
catch-up servisa jeb arhīva izmantošanas iespējas, SVOD
(subscription video on demand) jeb iespēju par konkrētu maksu
mēnesī skatīties dažādus seriālus un filmas, kā arī TVOD
(transactional video on demand) jeb filmu nomu par vienreizēju
samaksu, turklāt šo saturu var skatīties uz dažādām iekārtām.
Līdz ar to ir iestājusies «ko, kur un kad gribu, to lietoju»
ēra. ASV jau vairāk nekā puse mājsaimniecību ir SVOD
lietotāji un vienlaikus arī aktīvi kabeļtelevīzijas skatītāji.
Ja
raugāmies uz saturu, kam skatītāji Latvijā dod priekšroku, tad
lielākoties neesam unikāli – cilvēki vēlas redzēt jaunākos
sezonas seriālus un filmas. No citiem mūs atšķir vēlme tos
redzēt latviešu valodā, kā arī gribam patērēt Latvijā radītu
saturu. Tāpat atšķiras, piemēram, interese par sporta veidiem.
Mums svarīgs ir hokejs un basketbols, bet Lietuvā izteikti dominē
basketbols. Turklāt sporta spēlēm ļoti aktuālas ir tiešraides.
Domāju, ikviens piekritīs, ka atkārtojumā skatīties iemīļotās
komandas spēli nav tas pats, kas to vērot tiešraidē. Tas būs tas
pats, kas ēst aukstu zupu.
Vai
Latvijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt par daudzveidīgu saturu?
Cilvēki par konkrēto summu, ko pašlaik gatavi atvēlēt TV
saturam, meklē plašākās iespējas, iepriekš definējot savu
«iztikas minimumu» jeb to, kam obligāti jāietilpst šajā
pakalpojumu klāstā. Protams, ir arī tādi skatītāji, kas izvēlas
gan vairākus pieslēgumus, gan vairākas VOD aplikācijas.
Raugoties
nākotnē, nemainīgi svarīga būs satura kvalitāte un tā
dažādība. Attīstoties tehnoloģijām, mainoties paaudzēm un
ieradumiem, patērētājam arvien svarīgāki kļūs trīs lielumi:
laiks, forma un ekrāns. Proti, saturam būs jābūt pieejamam
jebkurā cilvēkam ērtā laikā, jebkurā vietā un uz jebkura
ekrāna. Cilvēku skaits, kuriem tas būs svarīgi, tuvākajos gados
noteikti strauji augs, tādēļ arī Tele2 pie šiem jautājumiem
aktīvi strādā.