Pieredze dažādās valstīs atšķiras, bet bieži apkalpojošās sfērās strādājošie saņem
minimālās algas un dzeramnaudas veido būtisku ienākumu daļu. Arī Latvijā situācija ir
līdzīga, turklāt dzeramnaudu kultūra pie mums nav tik izplatīta.
Nodokļu likumos dzeramnauda nav definēta kā ienākuma veids, bet pēc būtības to varētu klasificēt kā dāvinājumu ar atlīdzības raksturu. Būtu labi ieviest vispārēju regulējumu, bez liekām administratīvajām prasībām, kas dotu iespēju ērti nomaksāt nodokli. Jau šobrīd redzam, ka dzeramnaudu sāk pieprasīt, iekļaujot papildus maksu par apkalpošanu jeb dzeramnaudu rēķinā. Šis varētu būt veids, kā izkontrolēt nodokļu nomaksu. Protams, vēl ir iespēja darba devējiem maksāt mazliet augstākas algas un ieviest no-tipping politiku restorānos. Pēdējā laikā šī pieeja guvusi nosacīti lielu popularitāti, īpaši ASV, bet vienlaikus arī izraisījusi pretreakciju par šādas politikas efektivitāti, taisnīgumu pret patērētajiem un darbiniekiem. Toties tā nodrošina iespēju likumīgi nomaksāt attiecīgos nodokļus.
PĀRĒJOS VIEDOKĻUS LASI:
