No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors. 

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Analizējot galvenos TWINO platformas darbības raksturojošos rādītājus, varam redzēt, ka piemēram, aktīvo investoru (to, kuru ieguldījumu portfelī ir naudas līdzekļi) skaits pat Covid-19 uzliesmojuma pirmajos mēnešos saglabājās nemainīgs. Tas liecina, ka daudzi investori nolēma nogaidīt, atturoties pieņemt “straujus” lēmumus, piemēram, izņemot naudas līdzekļus vai gluži pretēji - veicot jaunus ieguldījumus. Turklāt jau maijā aktīvo investoru skaits TWINO platformā sāka pieaugt, un šī pozitīvā pieauguma tendence ir saglabājusies visu šo laiku (attēls – aktīvie investori). Tāpat mēs varējām novērot, ka tikai daļa no investoriem šajā laikā samazināja savus investīciju portfeļus, un tikai retais pilnībā izņēma savus naudas līdzekļus no platformas.

Neskatoties uz krīzi, platformai turpināja pievienoties arī jauni investori pat viskritiskākajos mēnešos – zemāko jaunu investoru skaitu (150) novērojām aprīlī, bet jau jūlijā šis skaits bija gandrīz četrkāršojies, sasniedzot 570 jaunus investorus mēnesī, kas bija labākais jaunu investoru piesaistes rādītājs kopš 2017. gada aprīļa un ceturtais labākais mēnesis kopumā kopš TWINO izveidošanas 2015.gadā. Kopumā šā gada pirmajos astoņos mēnešos TWINO kopējais investoru skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 10%. 

20201020-1135-grafiks.png

Attēlā – Aktīvie investori

Pēc laba gada sākuma platformā piesaistīto investīciju ziņā, martā un aprīlī ieguldītāju naudas plūsma uzrādīja negatīvu tendenci. Taču jau maijā un jūnijā mēs varējām novērot pozitīvas tendences. Turklāt šobrīd TWINO investoru ieguldījumu portfelis ir faktiski atgriezies līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 krīzes, tikai par 5% atpaliekot no februāra ieguldījuma līmeņa.

20201020-1137-picture2.png

Attēlā – Investīciju portfelis

Analizējot vidējos ikmēneša caur TWINO Investīciju platformu nofinansēto aizdevumu apjomus, varam redzēt, ka gada pirmajos divos mēnešos tie sasniedza vidēji 13 miljonus eiro, kamēr aprīlī un maijā šis rādītājs piedzīvoja ievērojamu kritumu, attiecīgi sasniedzot 6 miljonus eiro aprīlī un 7 miljonus eiro maijā. Tomēr jau jūnijā varēja novērot būtisku nofinansēto aizdevumu piegumu, attiecīgi palielinoties līdz 10 miljoniem eiro mēnesī, tostarp jūlijā finansēto aizdevumu apjoms caur platformu jau gandrīz sasniedza līmeni, kāds tas bija pirms Covid-19 krīzes.

20201020-1138-picture4.png

Attēlā – Ikmēneša caur platformu finansēto aizdevumu apjoms

Līdzīgas tendences varēja novērot arī analizējot kopējos tirgus datus. Pēc daudzsološa februāra, aprīlī P2P nozare Eiropā piedzīvoja acīmredzamu apjomu kritumu, vairumam investīciju platformu sasniedzot viszemāko punktu (atbilstoši starptautisko P2P datu analīzei). Liela daļa P2P tirgus spēlētāju Eiropā cieta būtiskus zaudējumus, salīdzinot ar gada sākumu, un arī salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā.

Tomēr jau maijā un jūnijā P2P aizdevumu tirgus sāka atgūties, lai gan joprojām lielākajai daļai uzņēmumu ieņēmumi bija daudz zemāki, ja salīdzina ar pagājušā gada to pašu periodu. Jūlijā un augustā uzņēmumi ar mainīgiem panākumiem, tomēr atguvās – daži līdzīgi kā TWINO atgriezās līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 krīzes, savukārt citiem bija grūtāk saglabāt pozitīvu bilanci. Šīs atšķirības var izskaidrot ar Covid-19 saslimšanas nevienmērīgo izplatību pasaules valstīs, kā arī ar to, cik veiksmīgi un ātri nozares spēlētāji spēja pielāgoties jaunajai tirgus realitātei. Ietekmi uz rezultātiem varēja atstāt arī investoru ģeogrāfiskais pārklājums, jo varēja novērot, ka, piemēram, P2P nozares pamatlicēju valstīs, investori bija daudz optimistiskāk noskaņoti par tā dēvētājiem “jaunpienācējiem”. 

Šo tendenci apstiprina arī TWINO investoru datu analīze pa valstīm. Piemēram, investoru skaits no Vācijas TWINO Investīciju platformā jau augustā bija atgriezies līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 krīzes, kas liecina par ātru atgūšanos. Kopš zemākā punkta aprīlī, Vācijas ieguldījumu portfelis TWINO platformā ir pieaudzis par 12.31%. Vācija ir viena no P2P industrijas pamatlicējām, ar ko arī varētu būt skaidrojams, kāpēc Vācijas investori tik ātri atguvušies no pandēmijas izraisītā satricinājuma. Vairums investori no Vācijas ir ar lielu pieredzi šajā nozarē, tāpēc viņu rīcība, visticamāk, ir labi izsvērta, un viņi nepieņem pārsteidzīgus lēmumus. Tikmēr investori no citām valstīm, piemēram, Čehijas Republikas, Igaunijas un Spānijas, ir samazinājuši (vidēji par 5% mazāk nekā kopš aprīļa) savas investīcijas platformā, salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19. Tas varētu liecināt par to, ka ieguldītāji no šīm valstīm ir piesardzīgi, veicot investīcijas globālas nedrošības apstākļos.

Vienas no galvenajām investoru bažām varētu būt, ka aizņēmējiem, kuri saņem aizdevumus, no investoru ieguldītajiem līdzekļiem, iespējams, pandēmijas laikā ir samazinājušies ieņēmumi, kas var ietekmēt viņu spēju atmaksāt savus aizņēmumus. Savukārt uz Igaunijas investoru salīdzinoši negatīvo noskaņojumu ietekmi varētu atstāt arī pēdējā laika nozares skandāli, kas ietekmēja kopējo industrijas reputāciju un uzticamību. Kopumā es gan sagaidu, ka tuvāko 6-9 mēnešu laikā, uzlabojoties vispasaules epidemioloģiskai situācijai, mēs varēsim novērot naudas līdzekļu atgriešanos arī no šīm valstīm.

Visbeidzot, portugāļu un franču ieguldītāju vidū paļāvība ir atgriezusies visātrāk – viņi iegulda par aptuveni 15% vairāk, nekā viņi to darīja mēnesī, kad Eiropā bija noteikti visstingrākie pandēmijas ierobežojumi.

20201020-1139-picture6.pngAttēls – Investoru portfeļu dinamika pa valstīm

P2P kreditēšanas sektora nākotneP2P nozare ir diezgan ātri pielāgojusies Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem. Lai gan ne visām P2P investīciju platformām šobrīd klājas vienlīdz labi, TWINO, pateicoties elastīgajai un atklātajai saziņai ar investoriem, pavasara krīzi pārdzīvoja samērā mierīgi. 

Prognozēju, ka vairums P2P investoru šobrīd jau jūtas daudz drošāk par nozares spēju pārvarēt ārējos satricinājumus, tādēļ turpmākajos mēnešos nozarei kopumā vajadzētu turpināt atgūties. Tāpat uzskatu, ka arvien vairāk P2P nozares dalībnieku vēlēsies iegūt licencēta uzņēmuma statusu, tādējādi palielinot uzņēmumu darbības drošību un investoru uzticību. Pašreizējās globālās ekonomikas neskaidrības apstākļos šis aspekts ir kļuvis vēl svarīgāks ilgtspējīgai nozares attīstībai. Sagaidu arī, ka lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savas tirgus daļas, jo investoru prioritāte arvien vairāk būs ieguldījumu drošība un atklātība, nevis lielākais ienesīgums. Visbeidzot, vadošie P2P pakalpojumu sniedzēji metīs vēl lielāku izaicinājumu tradicionālajiem ieguldījumu pakalpojumiem, tādiem kā darījumiem ar akcijām, biržā tirgotajiem fondiem (ETF) vai cenu starpības līgumiem (CFD), papildinot savu piedāvāto investīciju portfeļa klāstu.

Tāpat ir visai ticams, ka pārskatāmā nākotnē investoru vidējais ienesīgums varētu samazināties, salīdzinājumā ar pēdējo gadu laikā pieredzēto līmeni. Investori dos priekšroku mazāk riskantiem darījumiem ar mērenām procentu likmēm, kas ļaus palielināt ieguldījumu piedāvājuma kopējo kvalitāti.

Pateicoties visu šo faktoru kopumam, es ar piesardzīgu optimismu gribētu apgalvot, ka P2P tirgus lēnām, bet pārliecinoši atgūstas un drīz pieredzēs izaugsmes iespējas.