Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Otrkārt,inflāciju Latvijā nedaudz palielina arī biznesa cikla ekspansijas fāze. Pašlaik Latvijas tautsaimniecība funkcionē tuvu savam potenciālam vai pat nedaudz virs tā. Bezdarbs samazinājies zem dabiskā līmeņa, un nepietiekamais investīciju apjoms iepriekšējos gados tagad atspoguļojas ražošanas jaudu augstā noslodzē. Grūtības aizpildīt brīvās darba vietas liek uzņēmējiem celt atalgojumu straujāk, nekā pieaug darba ražīgums, kas sadārdzina ražošanas izmaksas un izpaužas cenu palielinājumā. Arī citās eiro zonas valstīs, kur ekonomika funkcionē tuvu potenciālam vai nedaudz virs tā, inflācija ir nedaudz augstāka nekā valstīs, kuru ekonomika funkcionē būtiski zem potenciāla.

Treškārt,inflācijas starpvalstu atšķirības daļēji nosaka patēriņa groza īpatnības. Piemēram, Latvijai raksturīgs diezgan liels ar enerģiju saistīto preču īpatsvars patēriņa grozā - degvielai, siltumam, elektrībai un dabasgāzei kopumā tērējam ievērojami lielāku izdevumu daļu nekā vairums citu valstu. Tādēļ naftas sadārdzinājums(no 50 ASV dolāriem par barelu pērn gada vidū līdz 85 ASV dolāriem par barelu šobrīd)inflāciju Latvijā ietekmēs vairāk nekā dažas citas ES valstis.

Salīdzinoši lielu izdevumu daļu tērējam arī pārtikai. Tieši tāpēc globālam piena produktu sadārdzinājumam pērn gada pirmajā pusē bija salīdzinoši liela ietekme uz inflāciju Latvijā. Turklāt diezgan lielu īpatsvaru mūsu patēriņa grozā aizņem produkti, kuriem regulāri tiek celtas akcīzes nodokļa likmes – degviela un alkoholiskie dzērieni (5. attēls). Tādējādi līdzīgs akcīzes likmju kāpums alkoholam (piemēram, visās ES valstīs par 10%) Latvijas inflāciju var celt divreiz vairāk nekā vidējo ES inflāciju.

Secinājums: tas, ka inflācija Latvijā pērn un šogad nedaudz pārsniedz eiro zonas vidējo rādītāju, ir ilgtermiņa, vidējā termiņa un īstermiņa  faktoru kombinācija. Sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams - cenu līmeņa kāpums ir atbilstoša samaksa par augstāku dzīves līmeni. Savu artavu inflācijai dod arī pašreizējā cikliskā ekspansija, naftas cenu kāpums un regulāra akcīzes nodokļa likmju celšana. Tādējādi gada inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir ekonomikas veselīguma pazīme, kas atspoguļo ienākumu konverģences procesu un biznesa cikla ekspansiju.