Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Latvija 2017. gada nogalē publicētajā Globālajā labklājības indeksā 149 valstu vidū ieņēma 37. vietu pasaulē. Kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes esam uzlabojuši savas pozīcijas par 10 vietām jeb 8,1% punktiem. Labklājības indeksā Eiropas Savienības valstu vidū Latvija 2017. gadā ieņēma 22. vietu, tai skaitā dabas vides pīlārā – 4. vietu, uzņēmējdarbības un iespēju – 16. vietu, ekonomikas – 18. vietu, pārvaldības – 21. vietu, izglītības – 23. vietu, drošības un drošuma, sociālā kapitāla un personiskās brīvības pīlāros – 25. vietu, bet veselības pīlārā – 26. vietu.

Visstraujāko novērtējuma paaugstināšanos (+16,4%) pētāmajā laika periodā (2017. gads pret 2009. gadu) uzrāda dabas vides novērtējums, ierindojot Latviju 5. vietā pasaulē aiz tādām valstīm kā Norvēģija, Slovēnija, Somija un Francija. Ko iekļauj sevī šis rādītājs?

To var raksturot kā līdzšinējo valsts sasniegumu trijās jomās: dabas vide, spiediens uz vidi un dabas vides saglabāšanas centieni. Vides novērtējums Latvijā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, pieaudzis par 5,5%, uzrādot straujāko dinamiku visu iepriekš nosaukto labklājību noteicošo pīlāru vidū.

!Spēcīgs sociālais kapitāls nodrošina ekonomikas attīstību, savukārt vājš sociālais kapitāls ir būtisks ierobežojums ekonomiskajai attīstībai.

Novērtējot citus labklājību veidojošos pīlārus, straujāko pieguma dinamiku 2017. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, Latvijā uzrādījis uzņēmējdarbības vides un iespēju pīlārs ir +9%.

Otru straujāko pieauguma dinamiku (+7,9%) pētāmajā laika posmā uzrāda pārvaldības pīlārs, sevī ietverot tiesiskumu, efektīvu pārvaldību, demokrātiju un politisko līdzdalību.

Latvija 2017. gadā veselības pīlārā pasaulē atradās 78. vietā. Drošības un drošuma pīlārā – valsts drošība un personīgā drošība – Latvija pasaulē atradās 41. vietā. Personiskās brīvības pīlārā – valsts mēroga pasākumi, vērsti uz pamata tiesību nodrošināšanu, individuālajām brīvībām, un sociālā tolerance – Latvija pasaulē atradās 56. vietā.

Un visbeidzot – sociālā kapitāla pīlārs: personisko attiecību nozīme, sociālo tīklu atbalsts, sociālās normas un pilsoniskā līdzdalība. Lai arī absolūtos skaitļos vērojams novērtējuma pieaugums, pēc sociālā kapitāla rādītāja, Latvijas vieta pasaules reitingā 2017. gadā, salīdzinot ar 2015. un 2016. gadu, pazeminājusies par 11. vietām, sasniedzot 105. vietu, pirmo reizi indeksa aprēķināšanas vēsturē kādam no Latvijas deviņiem pīlāriem noslīdot otrajā simtā.

Deviņu gadu laikā četri pīlāri vērtējuma punktos uzrādījuši pieaugumu, un tie ir sekojoši: veselība +5,1%, drošība un drošums, kā arī personiskā brīvība +8,8%. Sociālā kapitāla novērtējums punktos pieaudzis tikai par 1,3%, norādot, ka Latvijā šajā jomā pozitīvas izmaiņas ir ļoti lēnas un prasa efektīvus politiskos risinājumus.

Ekonomikas prakse jau sen pierādījusi ekonomikas un sociālā kapitāla savstarpējo sasaisti: spēcīgs sociālais kapitāls nodrošina ekonomikas attīstību, savukārt vājš sociālais kapitāls ir būtisks ierobežojums ekonomiskajai attīstībai.

Turklāt augsts materiālās labklājības līmenis nav ilgtspējīgs bez spēcīga sociālā kapitāla. Kā sociālais kapitāls, tā ekonomika ir pamats labklājībai.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.