Proti, kameras brīdinās tuvējos policistus, ja uzskatīs, ka persona, kas nogājusi gar kameru, visticamāk, ir kāds no meklēšanā esošo saraksta.

Eiropas iedzīvotāji sejas atpazīšanu uztver kā sinonīmu izsekošanai. Kā redzams no Londonas policijas paziņojuma presei, tā tas nav. Arī to Latvijas pilsoņu sejas, kas, iepērkoties Oksfordstrītā, paies garām pārvietojamajai kamerai, netiks saglabātas, ja vien nebūs sakritības ar kādu seju datubāzē. 

Lielākais risks šādā sejas atpazīšanas izmantošanā ir sejas atpazīšanas algoritma aizspriedumi (angliski – bias) par ļaunu demogrāfiski līdzīgām personām. Daļa pasaules tirgū pieejamo algoritmu uzrāda kļūdaini pozitīvas sakritības cilvēkiem no Āfrikas rietumiem un austrumiem, kā arī Āzijas austrumiem.

Londonas policija šīs kļūdainās sakritības cer izķert, pēc sistēmas uzvednes pārbaudot identificētās personas dokumentus. Tas, kā viņiem veiksies praksē, būs redzams pēc pāris mēnešiem.

Mums pārējiem jāsaprot, ka lielākā daļa moderno video novērošanas kameru satur iebūvētu sejas atpazīšanas tehnoloģiju. Tādēļ gan slimnīcai, gan uzņēmumam nākotnē būs jāpārliecinās, vai šī funkcionalitāte ir ieslēgta un kādēļ. Ja ir vēlme nodarboties ar sejas atpazīšanu, tad jāpieaicina personas datu aizsardzības speciālists – jurists, kas palīdzēs izvērtēt šādas rīcības tiesiskumu.

Akadēmiskajā vidē pagaidām nav vienprātības par tiem gadījumiem, kad sejas atpazīšanas tehnoloģija dod sabiedrībai lielāku labumu par privātuma ierobežojumiem. Tādēļ vērosim Londonas eksperimentu, lai noskaidrotu, vai tiešām pārvietojamas kameras ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju pieblīvētās pilsētas vietās ļauj ātrāk noķert vairāk bīstamu noziedznieku vai novērst terorismu.

Plašāk par šo tēmu lasāms: 

Tevi atpazīs – gribi to vai nē