Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

6. decembrī OPEC un desmit sadarbības valstis Vīnē diskutēs par situāciju naftas tirgū. Līdz šim grupai ir izdevies samazināt pasaules naftas krājumus līdz «normālam» līmenim. Un noteikti, ka visām OPEC+ valstīm ir viens kopīgs mērķis: izvairīties no globālo naftas krājumu pieaugšanas. To naftas ražotāji necieš, jo spiež pārdot naftu spot tirgū ar atlaidi. Tādēļ grupas ražotāji darīs visu, lai 2019. gadā ražošanu ierobežotu. Piemēram, Saūda Arābija oktobrī saražoja 10.7 miljonus barelu, kas ir rekordlīmenis, kas nozīmē, ka ieguves samazināšana ir iespējama.

Šobrīd tirgus uzvedība vairāk atbilst situācijai, it kā OPEC+ piegādes ierobežojumi nākamgad nesekos, tirgū valdīs piedāvājuma pārpalikums un krājumi augs, bet spot tirgū nafta tirgosies ar atlaidi. Šāds scenārijs nozīmētu, ka naftas cenai jādodas līdz līmenim, kur tā slāpē slānekļa naftas ieguvi ASV un stimulē globālo pieprasījumu.

No 2017. gada sākuma līdz 2018. gada decembrim ASV naftas un ogļūdeņražu šķidrumu ieguve būs augusi par 4.2 miljoniem barelu. Savukārt globālais pieprasījums ir palielinājies tikai par 3 miljoniem barelu. Tajā pašā laika posmā par vairāk nekā 2,1 miljons barelu ir mazinājusies piegāde no citiem avotiem (Meksika, Ķīna, Venecuēla, Azerbaidžānā, Angola, Irāna) ekonomisku un ģeopolitisku, kā arī investīciju trūkuma dēļ. Savukārt investīcijas naftas un gāzes ieguves industrijā četru gadu laikā no 2014. līdz 2017. gadam ir samazinājušās par 50%. Šī ietekme jau ir daļēji jūtama. Tomēr parasti tas ir 5 gadu cikls, kad ieguldījumu samazinājums sāk izpausties ražošanas kritumā. Neskatoties uz pašreizējo cenu un valdošo noskaņojumu, SEB banka sagaida, ka naftas cenas vidējā termiņā atgūsies. Lielāka skaidrība par nosacījumiem būs pēc OPEC+ tikšanās decembra sākumā. Cenas var arī turpināt slīdēt lejup. Taču zemas cenas var ieviest kārtējās korekcijas – ierobežot investīcijas un veicināt pieprasījumu, kas agrāk vai vēlāk liks tām doties augstākos līmeņos.