Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji var saskarties ar nepārvaramām grūtībām.

Pakalpojumu eksports pēdējos 10 gados veidojis aptuveni 30% no kopējā Latvijas eksporta (vidēji 16% no IKP). Pandēmija ir būtiski apgrūtinājusi pakalpojumu eksportu un arī Latvijas Banka prognozē, ka pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Tas viss norāda, ka pakalpojumu eksportētāji ir jāvakcinē iekļaujot tos kādā no prioritārajām grupām, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku ekonomikas atgūšanos. 

Lauvas tiesa - transporta pakalpojumi

Jautājums nav par to, kurš ir tiesīgs saņems helikoptera naudu, un kā tā tiks iztērēta? Jautājums – kurš šo naudu ienesīs valsts budžetā? Un kā atbalstīsim tos, kuri ir gatavi strādāt un pelnīt? Pakalpojumu eksportētāji, kuru darbs ir cieši saistīts ar komandējumiem ārvalstīs, lielu daļu no nepieciešamā nespēj veikt attālināti. Lauvas tiesu no Latvijas pakalpojumu eksporta groza veido transporta pakalpojumi, kam seko braucieni, finanšu pakalpojumi, telekomunikācijas, datoru un informācijas pakalpojumi, kā arī citi saimnieciskās darbības pakalpojumi un būvniecība. Šobrīd virkne aspektu – pašizolācija, kuras laikā darbinieks nevar pilnvērtīgi strādāt, ārstēšanās izdevumi saslimšanas gadījumā u.tml. - rada nopietnus papildus izdevumus. 

Vakcinācijas pases nav tāla nākotne 

Eiropas valstis, kas ir izteikti atkarīgas no tūrisma sektora ieņēmumiem, aizvien aktīvāk atbalsta ideju par vakcinācijas pasēm, proti, dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgais cilvēks ir vakcinēts pret Covid–19. Tas būtu viens no risinājumiem, kā atsākt brīvāku ceļošanu Eiropā. Arī Zviedrija un Dānija jau paziņojušas par ideju ieviest elektroniskus sertifikātus, kas to ieguvējiem varētu ļaut ceļot uz ārzemēm. Bez šādas pases ieceļošana virknē valstu jau drīzākajā laikā varētu būt aizliegta vai ļoti apgrūtināta. Ko tas nozīmēs Latvijas pakalpojumu eksportētājiem? Kāda būs viņu konkurētspēja, salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu kolēģiem, kuri būs vakcinēti? 

Šī brīža situācija

Apskatot Veselības ministrijas prioritāri vakcinējamās grupas ir redzams, ka eksportējošo uzņēmumu darbinieki šobrīd iekļauti sadaļā “pārējie” un vakcīnas varētu saņemt šī gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī. Veidojas situācija, kad patversmju klienti, personas ieslodzījuma vietās un reliģisko organizāciju līderi tiks vakcinēti ātrāk, nekā eksportējošo uzņēmumu darbinieki, kuri pelna naudu šo cilvēku nodrošināšanai. Šī situācija ir jāmaina.

Neproporcionāli liela ietekme uz ekonomiku 

Rezumējot visu iepriekš minēto, jāpiebilst, ka cilvēku skaits, kuri būtu jāvakcinē, lai šīs nozares varētu atgriezties pie darba, salīdzinot ar šo nozaru ietekmi uz Latviju ekonomiku, nav liels. Pakalpojumu eksports ietver arī augsti kvalificētu pakalpojumu sniegšanu, par kuriem tiek piemērota atbilstoša samaksa, kas vēlāk – nodokļu veidā – nonāk valsts budžetā. Primāra pakalpojumu eksporta nozares vakcinācija ir lieliska iespēja paaugstināt eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju un maksimāli strauji atgūties pēc pandēmijas beigām.