Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Rezultātā šīs valdības laikā tika izstrādāta un pieņemta nodokļu reforma, kā arī sagatavoti un apstiprināti nepieciešamie tiesību akti gan valdībā, gan Saeimā. Galvenie tiesību akti tika pieņemti pirms valsts budžeta pieņemšanas un par visām izmaiņām notika diskusijas sociālā dialoga formātā – NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomē un pēc tam NTSP.

!Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Lai arī nav sasniegti pilnīgi visi mērķi, kopumā jāvērtē pozitīvi gan nodokļu reformas pieņemšanas process, gan arī rezultāts, kas ir panākts smaga kompromisa ceļā. Vispozitīvāk vērtējama ir uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) reforma, kas uzņēmumiem uzlabos finanšu plūsmu. Valdība ir nodrošinājusi arī tiesiskās paļāvības principu un saglabājusi uz noteiktu laiku UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem lielajos uzņēmumus. Turklāt turēts solījums – budžeta pieņemšanas laikā netika paaugstināti nodokļi. Protams, nodokļu reformas ieviesto izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību varēs izvērtēt tikai pēc pāris gadiem, ar to saprotot akcīzes nodokļa likmes un sociālās iemaksas.

Tāpat izstrādāti priekšlikumi veselības aprūpes nozares finansēšanas reformai, akcentējot sabiedrības solidāru iesaisti atbildīgā nodokļu maksāšanā. Uzskatām, ka svarīgi turpināt veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu un tā efektīvu izlietojumu, sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Jāatzīst, demogrāfisko tendenču rezultātā – sabiedrības novecošanās un emigrācija – samazinās Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un nenotiek vienmērīga paaudžu nomaiņa darba tirgū. Tas nozīmē, ka liels izaicinājums arī turpmāk būs ciešāka sadarbība ar augstskolām, lai izglītības saturs un piedāvājums būtu piemērots mūsdienu darba tirgus vajadzībām.

Šīs valdības laikā tiesību aktos tika nostiprināta arī nozaru ekspertu padomju loma un ietekme. Turklāt, lai nodrošinātu darba devēju iesaisti visos profesionālās izglītības procesos, tika izstrādāts regulējums darba vidē balstītu mācību ieviešanai Latvijā.

Jāuzsver, ka liels progress ir panākts Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā (LDDK uz to norādīja 2016. gadā). Uzskatām, ka struktūrfondi ir nozīmīgs publisko investīciju avots, kas veicinājis vairāku nozaru, piemēram, būvniecības, strauju izaugsmi.

Kopumā Latvijas izaugsmes rādītāji 2017. gadā bija vieni no visstraujākajiem ES un OECD, to pozitīvi ietekmēja gan izaugsme un pieprasījums mūsu eksporta tirgos, gan investīciju pieplūdums strauji augošajās nozarēs (piem., būvniecībā, apstrādes rūpniecībā). Pēdējos gados palielinās arī Latvijas pakalpojumu nozaru eksports – autotransports, tūrisms, aviācija, datoru un IT, būvniecības un telesakaru pakalpojumi. Turklāt strauji ir augusi vidējā neto darba samaksa visos reģionos.

Tas nozīmē, ka M. Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

LDDK atzinīgi vērtē, ka valdība īsteno tautsaimniecību atbalstošu politiku. Savukārt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu izjust labklājības pieaugumu un veidotos jaunas, konkurētspējīgas darbavietas ar adekvātu darba samaksu, politikas līderu un valdības prioritārajiem uzdevumiem arī nākotnē jābūt mērķētiem uz investīciju piesaistīšanu, ēnu ekonomikas mazināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu kopumā.

Bez šaubām – nepieciešams turpināt uzsākto reformu procesu valsts pārvaldē, attiecinot to arī uz pašvaldībām, kā arī nodrošināt lēmumu un reformu pēctecību arī pēc Saeimas vēlēšanām 2018. gadā.