Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, ieraudzījām ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons, kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums, pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko autovadītāju daļu, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Iespējams, ka Latvija kā neliela un mobila zeme varētu nevis noskatīties, kā jaunās tehnoloģijas ienāk citu valstu satiksmes drošības aprīkojumā, bet būt starp pirmrindniekiem, kuri citiem partneriem rāda piemēru un attīstības virzienu. Turklāt jāatgādina, ka vēl nesen Latviju dēvēja par dronu ražošanas lielvalsti. Vairāki inovatīvi uzņēmumi ražo mazos lidaparātus, kurus Latvijā ir sākušas izmantot ne tikai privātpersonas. Tā pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas Rēzeknes un Krustpils pašvaldībās ar to palīdzību ķer malu zvejniekus, Tele 2 izmanto tīkla infrastruktūras uzturēšanas mērķiem, bet Latvijas Valsts meži karjeru monitoringam. Latvijā ir radīts arī īpašs drons liela smaguma, ap 100 kg, celšanai, ko var izmantot ne tikai priekšmetu pārvietošanai, bet arī cilvēku glābšanai, savukārt cits drons izgatavots uguns dzēšanai lielā augstumā, piemēram ēku augšējos stāvos. Mūsu valstī ir radīts AirDog, viens no pasaulē pirmajiem komerciālajiem droniem, kas darbojas ar automātiskās sekošanas funkciju. Pēc Latvijas Aviācijas asociācijas valdes locekļa Artūra Kokara prognozes 2027. gadā šī nozare, ņemot vērā gan lidaparātu ražošanu, gan sniegtos pakalpojumus, valsts budžetam varētu dot vienu miljardu eiro.

Atbildīgajām institūcijām jau sen bija jāveic pasūtījums satiksmi uzraugošu dronu iepirkumam, kas no vienas puses stiprinātu satiksmes drošību un uzlabotu satiksmes plūsmu, bet no otras puses ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstītu Latvijas startup uzņēmumus. Palīdzība jaunuzņēmumiem bija vai katras partijas priekšvēlēšanu solījumos, tādēļ cerēsim, ka jaunā Saeima vairāk atbalstīs inovācijas.

Stagnācijas iemesls satiksmes drošībā, pēc atbildīgo amatpersonu domām, ir autovadītāju bravūra, vidējais spēkratu vecums, tātad tehniskais stāvoklis un sliktie ceļi. Ja bravūru iespējams var mazināt papildus uzraudzība un sodu neizbēgamības princips, tad vidējo automašīnu vecumu Latvijā tuvākajā laikā izmainīt nebūs iespējams, jo tas samazināsies pakāpeniski, sekojot iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam. Savukārt ceļu stāvokļa uzlabošanai satiksmes drošības dakteris ir izrakstījis arvien lielākas finanšu injekcijas un intensīvu darbu kvalitātes monitoringu. Tomēr, lai panāktu acīmredzamu rezultātu, ir nepieciešamas miljardu nevis miljonu eiro injekcijas, tādēļ jāmeklē jauni, neierasti risinājumi, kurus var ieviest salīdzinoši ātri un kas nemaksā miljardus.

Protams, LAMB neatbalsta Latvijas pārvēršanu par valsti, kurā nekontrolēti, bez jebkādiem noteikumiem lidinās simtiem mazi helikopteriņi, kuri saskrienas tieši virs intensīvas satiksmes ceļiem, krīt uz automašīnām un izraisa nevis novērš ceļu satiksmes negadījumus. Tādēļ jau savlaicīgi ir jāsāk izstrādāt normatīvos aktus gan iestrādājot savus priekšlikumus, gan smeļoties citu valstu pieredzē.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.