Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.
Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.
Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas
Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.
Biežākās kļūdas, kas dārgi maksā
Lielākā daļa nelegālās būvniecības problēmu sākas ar šķietami sīkām kļūdām. Tiek ignorēti noteiktie attālumi līdz kaimiņu īpašumiem vai ielai, netiek ņemts vērā, kā jaunā būve iederas esošajā ielas ietvarā, vai netiek ņemti vērā visi zemes īpašnieku viedokļi (ja ir vairāki īpašnieki). Rezultātā rodas disharmonija ar apkārtējo apbūvi un pārkāpumi pret teritorijas plānošanas noteikumiem. Dažkārt būves neapzināti tiek veidotas uz kaimiņu zemes, jo robežas nav precīzi noteiktas. Kad tiek analizēti topogrāfijas dati, atklājas, ka ēka atrodas arī kaimiņa teritorijā, tad jāsauc mērnieki, jāsagatavo jauni dokumenti un jācer uz abpusēju vienošanos. Ja ar kaimiņu izdodas vienoties un, piemēram, atpirkt nelielu daļu zemes, situāciju var atrisināt mierīgi. Ja ne, nākas nojaukt daļu būves vai gadiem tiesāties. Mūsu pieredze liecina, ka šādi gadījumi ir bieži. Tikai tad, kad īpašnieks izmanto topogrāfiskās uzmērīšanās pakalpojumus un gatavojas nodot ēku ekspluatācijā, atklājas, ka būve atrodas neatbilstošā vietā. Tāpēc precīzi mērījumi un saskaņoti dokumenti ir labākais drošības garants, lai izvairītos no dārgiem pārpratumiem.
Kad būvē uz citas zemes – dalītā īpašuma un robežu riski
Īpaši sarežģītas situācijas rodas, ja ēka atrodas uz zemes, kas pieder citam īpašniekam. Šādu gadījumu dēvē par dalīto īpašumu, un tas nozīmē noteiktu saskaņošanas kārtību. Būvniecību uz citai personai piederošas zemes līdz 2022. gada 1. janvārim drīkstēja veikt tikai pēc rakstiskas vienošanās ar zemes īpašnieku un pēc tam, kad ir saņemta būvatļauja. Arī pēc šī datuma būves īpašniekam ir tiesības būvēt vien palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas jau esošas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus. Pretējā gadījumā jebkura celtniecība tiek uzskatīta par patvaļīgu.Sabiedrības uzmanību ik pa laikam piesaista vairāki gadījumi, kas uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir ievērot šos principus. Vienā no tiem iedzīvotājs vērsās ar sūdzību par iespējamu patvaļīgu būvniecību Jēkabpils cietuma teritorijā, norādot, ka būvdarbi cietuma teritorijā netika saskaņoti ar zemes īpašnieku. Arī plaši apspriestais gadījums ar t.s. “māju-kuģi” Pāvilostas piekrastē uzskatāmi demonstrēja, kā juridiskas nepilnības var tikt izmantotas, lai formāli apietu būvniecības noteikumus. Abi šie piemēri, kaut dažādi pēc būtības, uzskatāmi apliecina vienu - neatkarīgi no būves veida vai īpašuma statusa, katra būvniecība jāveic korekti, ar saskaņojumu, būvatļauju un atbildību pret vidi un likumu.
Likuma sekas – no sodiem līdz nodokļiem
Nelegāla būvniecība nozīmē ne tikai administratīvo atbildību, bet arī paaugstinātu nodokļu slogu. Pašvaldības šādos gadījumos piemēro līdz 3% nekustamā īpašuma nodokli no kadastrālās vērtības. Šī likme saglabājas, līdz būvniecība tiek legalizēta vai nojaukta. Turklāt īpašniekam jārēķinās ar izdevumiem par projektu, mērniecību, ekspertīzēm un būvvaldes administratīvajām nodevām. Tas, kas sākumā šķietami rada ietaupījumu, rezultātā var kļūt par smagu finansiālu slogu.Likums attiecas uz visiemNoteikumi būvniecībā ir vienādi visiem, gan privātpersonām, gan pašvaldībām, gan valsts institūcijām. Likuma ievērošana nodrošina, lai būvniecības process būtu caurspīdīgs, godīgs, bet rezultāts – atbilstošs drošības prasībām. Tas nozīmē, ka arī pašvaldībām un valsts iestādēm ir jāseko līdzi tam, lai to īstenotie projekti atbilstu visām normām, t.i., sākot no projektēšanas un saskaņošanas līdz nodošanai ekspluatācijā.Likumi nav radīti, lai apgrūtinātu vai kavētu attīstību. Tie palīdz uzturēt kārtību, drošību un ilgtspējīgu vidi. Saskaņota būvniecība nozīmē atbildīgu rīcību, nodrošinot, ka projekti tiek īstenoti pārdomāti, ar cieņu pret apkārtējo vidi un cilvēkiem.
