Nākotnē daudzus šī salīdzinoši īslaicīgā darba pieredze pasargās no darba uzsākšanas pirmā šoka un daudzu ilūziju sabrukšanas. Nenoliedzami – šāda pieredze skolēniem veido sapratni, kā tiek pelnīta nauda. Jaunieši daudz adekvātāk sāk uztvert naudas vērtību, tādējādi veidojot savus apzinātus finanšu paradumus, kas ietekmēs visu viņu tālāko dzīvi. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras nodarbinātības programmu atbalsta jauniešu vecāki, neaizdomājoties par tās iespējamām negatīvajām sekām.

Latvijā arvien biežāk tiek runāts par to, ka cilvēka raksturu un uzvedību ietekmē piederība pie konkrētas paaudzes, piemēram, tā saucamajām X, Y, Z. Tiek veikti pētījumi, kas parāda, kā vienā kolektīvā apvienot dažādu paaudžu pārstāvjus un padarīt to kopīgu darbu maksimāli efektīvu, kā labāk motivēt personālu, zinot katras konkrētās paaudzes vērtības. Tas liecina, ka uzņēmēji - darba devēji jau ir identificējuši šo problēmu un meklē atšķirīgu pieeju dažāda vecuma darbiniekiem.

Savukārt valsts un tās iestādes nav tik elastīgas, netiek īpaši domāts, ka ir nepieciešams noteiktās iedzīvotāju grupās radīt un attīstīt īpašu motivāciju darīt kaut ko, piemēram, kā motivēt jauniešus, kas dzimuši pēc 2000. gada un pieder tā saucamajai Z paaudzei. Parasti Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas aicina maksāt nodokļus, jo tas garantē tiesības uz veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu un izglītību. Vai jauniešiem tā ir pietiekami laba motivācija, ja viņš tuvākajās desmitgadēs «neplāno» slimot, kļūt par bezdarbnieku vai pensionāru? Ēnu ekonomikas īpatsvars liecina, ka nē. Acīmredzot jāmeklē jauni risinājumi un pieejas, kā mācīt nodokļu maksāšanas kultūru bērniem un jauniešiem. Un vasaras darbs šeit diemžēl spēlē negatīvu lomu.

!Kāpēc jaunietim, kurš pastrādājis pāris mēnešus vasarā, ir jāmaksā par dalību pensiju sistēmas otrajā līmenī un vēl jāizvēlas pensiju kapitāla pārvaldītājs?

Skolēna darbs bieži nav intelektuāls vai formāls, ne visiem gadās slaucīt putekļus bibliotēkā. Ir tie, kas strādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un citur, kur darbs ir arī fiziski grūts. Un, kad pienāk algas izmaksāšanas brīdis un jaunais darbinieks redz, ka no smagi pelnītās minimālās algas paliek divas trešdaļas, prieks no pirmā darba sarūk, rodas jautājums, kāpēc tik daudz tiek atskaitīts. Tālāk seko frāze: «Vairs nekad nestrādāšu oficiāli!» Šādi bērns jau tiek ieprogrammēts turpmākajam uzvedības modelim, tas viss tiek pastiprināts ar vecāku negatīvo viedokli par bezjēdzīgu nodokļu maksāšanu, un rezultāts tiek sasniegts - izaugot cilvēks apzināti kļūst par nodokļu nemaksātāju.

Z paaudzes pārstāvji ir ļoti pragmatiski, viņiem ir jāpaskaidro, kāpēc ir jārīkojas noteiktā veidā. Tāpēc arī valsts līmenī ir jāsaprot, ka mums ir jāmeklē cita pieeja, jo vecās vienkārši nestrādā. Jāpārvērtē, vai tiešām vajag šokēt 15 gadīgo bērnu, uzreiz atskaitot tik daudz jau no pirmā ienākuma. Vai ir lietderīgi bērnu pakļaut pilnai sociālajai apdrošināšanai, atskaitot 11% no algas? Nekādi sociālās apdrošināšanas pabalsti pēc viena mēneša iemaksām tāpat nepienākas. Kāpēc jaunietim, kas pastrādājis pāris mēnešus vasarā, ir jāmaksā par dalību pensiju sistēmas otrajā līmenī un vēl jāizvēlas pensiju kapitāla pārvaldītājs? Grūti noticēt, ka pāris iemaksāti eiro būtiski ietekmēs personas pensiju kapitālu nākotnē.

Ir saprotams, ka jauniešu nodokļu režīma pārskatīšana vasaras darba kontekstā samazinās valsts budžeta ieņēmumus, bet varētu būt, ka pakāpeniska pieradināšana pie nodokļu maksāšanas dos pozitīvu ietekmi nākotnē, jo vidējam bērnam Latvijā, augot ģimenes un sabiedrības negatīvas pieredzes un attieksmes apstākļos, ir grūti veidot savu viedokli un izaugt par godprātīgu nodokļu maksātāju.