Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Satiksmes ministrijas (SM) budžets šogad plānots 449,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,9% vairāk nekā 2018. gadā. Tomēr tas ir nepietiekams. Jaunievēlētajam satiksmes ministram Tālim Linkaitim, neraugoties uz ministrijas saspringto finansiālo stāvokli, būs jārisina ne tikai autoceļu remontu deficīta jautājums, bet arī samilzušās problēmas Rail Baltic celtniecības, dzelzceļa elektrifikācijas, vilcienu iepirkuma u.c. projektos. To īstenošanai ir nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi, bet jau pašlaik budžets ir ar mīnusa zīmi. Budžeta kāda daļa būs arī jāpārdala valdības prioritāriem virzieniem – izglītībai, veselības aprūpei u.c. izdevumiem.

Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļa seguma atjaunošanas un uzturēšanas darbi notiek tikai uz 1. šķiras un galvenajiem valsts autoceļiem, savukārt 2. šķiras ceļiem finansējuma būtiski nepietiek.

Saprotamas ir arī ceļu būvniecības uzņēmumu bažas par to, ka valstī nav izveidots stabils valsts autoceļu finansēšanas modelis, kas spēj nodrošināt prognozējamu un pastāvīgi pieaugošu autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un renovācijas finansējumu. Autoceļu būvniecībai ir sezonāls raksturs. Tas apgrūtina pieredzējušu darbinieku noturēšanu darbam nozarē. Nestabilais finansējums šo situāciju vēl vairāk pasliktina un rada bažas Latvijas ceļu un tiltu būvniecības firmu investoriem no Vācijas, Austrijas, Somijas, Itālijas, Francijas un citām valstīm. Problēmas rada arī nesavlaicīga iepirkumu organizēšana un darbu uzsākšanas kavēšanās.

Eiropas Savienības fondu finansējums autoceļu remontam beigsies 2020. gadā. Nav skaidrs, vai Eiropas Savienības finansējums būs pieejams arī nākamajā plānošanas periodā, tāpēc finansējums autoceļiem no budžeta katru gadu būs jāpalielina vismaz par 100 miljoniem eiro. Atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai laikā, kad valsts izdevumi aizsardzībai, izglītībai, zinātnei u.c. tautsaimniecības sfērām turpina pieaugt. Līdz 2004. gada 1. janvārim valsts un pašvaldību autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda, kura lielākos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Valsts autoceļu fondu paredzēts atjaunot 2020. gadā, bet joprojām nav skaidrs, kādi būs tā finansēšanas avoti.

Maksas ceļu izbūves noteikumi nosaka apbraucamo ceļu tīkla esamību, kas Latvijas apstākļos, kā apgalvo nozares eksperti, ir pārāk liels apgrūtinājums, lai šādus maksas ceļus reāli ierīkotu. Arī satiksmes intensitāte uz ceļiem nav pietiekama.

Lielu projektu būvniecībai nepietiekamā valsts finansējuma dēļ būtu lietderīga publiskās–privātās partnerības (PPP) projektu īstenošana, mobilizējot privātos finanšu līdzekļus un zināšanas. PPP ir ar zemu fiskālo risku, vidējās izmaksas ir viens līdz divi procenti no IKP. Lielākais ierobežojums PPP īstenošanā ir laikietilpīgā un dārgā iepirkuma procedūra, lai izveidotu struktūru un piesaistītu atbilstošus būvniekus. Neskatoties uz to, ar laiku PPP projektu skaits pieaugs.

VAS Latvijas Valsts ceļi ir izsludinājusi iepirkumu pirmajam PPP projektam Latvijā «Publiskās un privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9–25,0 km (Ķekavas apved- ceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu». Šī projekta īstenošana ir paredzēta no 2020. līdz 2023. gadam.

Būvniecības laikā ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību, pieaicinot pieredzējušus, sertificētus, godprātīgus, attiecīgi labi atalgotus nozares speciālistus. Tā pasūtītājs varēs ietaupīt līdzekļus, iegūstot kvalitatīvu gala produktu ar ilgāku kalpošanas laiku.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.