Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

!Kā bijušajam Latvijas Krājbankas prezidentam Mārtiņam Bondaram vajadzētu vispirms rūpēt, lai Romualds Vonsovičs un administratori atdod Raimondam Paulam naudu.

Neskatoties uz to, ka ir pirmās instances tiesas spriedums, kurā Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars kopā ar citiem bankas valdes locekļiem ir atzīts par vainīgu vairāk nekā 15 miljonu zaudējumu nodarīšanai bankai, viņš uzskata, ka tas nav ne mazākais traucēklis startēt vēlēšanās Attīstībai/Par! sarakstā. «Augstās politiskās kultūras» pārstāvim Mārtiņam Bondaram, kurš nekādi nevarēja pārdzīvot to, ka viņa kolēģis Dainis Liepiņš ir tiesāts par nepatiesas informācijas sniegšanu ikgadējā ienākumu deklarācijā, ne mirkli nešķiet, ka nav kaut kas kārtībā ar to, ka viņš pats ar tiesas spriedumu par 15 miljonu zaudējumu nodarīšanu bankai, kura ir iznīcināta, kandidē Saeimas vēlēšanās.

Viss, ko Mārtiņam Bondaram sabiedriski aktīvi piestāvētu darīt šajā laika posmā, ir tiesāties ar Latvijas Krājbankas administratoru un ar advokātu Romualdu Vonsoviču. Kā bijušajam Latvijas Krājbankas prezidentam Mārtiņam Bondaram vajadzētu vispirms rūpēt, lai Romualds Vonsovičs un administratori atdod Raimondam Paulam naudu. Tikai tā Mārtiņš Bondars varētu kaut daļēji glābt savu reputāciju pēc tā, kas ir noticis un notiek Latvijas Krājbankā. Mārtiņš Bondars varētu palīdzēt sabiedrībai uzzināt, cik milzīgu atlīdzību piecu gadu laikā ir saņēmis Romualds Vonsovičs, sniedzot juridisko palīdzību Krājbankas administratoram. Mārtiņš Bondars varētu cīnīties, lai noskaidrotu, vai, iespējams, nav pastāvējis gadiem ilgs, procesus ietekmējošs interešu konfliktu starp Finanšu kapitāla un tirgus komisijas padomes locekli Gvido Romeiko un maksātnespējas administratoru pārstāvi advokātu Romualdu Vonsoviču. Būtu cienījami, ja Mārtiņš Bondars kā augstākā Latvijas Krājbankas amatpersona, kas ir līdzvainīga Latvijas Krājbankas liktenī, cīnītos, lai Latvijas Krājbankas klienti ir tie, kas primāri atgūst bankā noguldīto, nevis milzu atlīdzības saņem maksātnespējas administratori un tos apkalpojošie advokāti.

«Pašlaik viss tiek darīts, lai Ozoliņš un Vonsovičs izspruktu sveikā, lai gan faktiski visu zināja, kārtoja un attiecīgo ideju «bīdīja» un aizstāvēja civillietā Rīgas apgabaltiesā, kaut visi kreditori bija pret,» vēl 2016. gadā rezumēja pietiek.com, rakstot par notikumiem sakarā ar kriminālprocesu par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu. Toreiz notika plašas kratīšanas SIA KPMG Baltics, kas bija Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators un likvidators. Toreiz tika nopratināta un uz laiku aizturēta arī KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte Una Petrauska.

Maz ir dzirdēts Mārtiņa Bondara viedoklis par šiem jautājumiem, nav dzirdēts, ka viņu kā bijušo Latvijas Krājbankas vadītāju patiesi rūpētu tas, kā tiek atdoti līdzekļi bankas klientiem, ko bankā dara administrators, cik adekvātas ir juristu atlīdzības. Ja Mārtiņš Bondars gribētu sabiedriski aktīvi rīkoties, viņam kā bijušajam bankas prezidentam būtu daudz ko darīt, lai aizstāvētu likumību, taisnību, morāli un «augsto kultūru» tajā, kas notika, un, iespējams, turpina notikt politiķu un maksātnespējas administratoru mafijas saplosītajā Latvijas Krājbankā. Lai nebūtu tā, ka Krājbankas nauda vienam otram birst kā no spēļu automāta, kurus tā patīk raustīt Vonsoviča sievai, citai cīnītājai par augstiem morālajiem principiem politikā Baibai Strautmanei. Bet tiem, kuriem tā pienākas, kā Raimondam Paulam, godīgi nopelnītā nauda netiek, neskatoties uz to, ka ar politisku spiedienu aizvērtajā Latvijas Krājbankā līdzekļu bija pietiekami.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.