Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

!Grūti nepamanīt faktu, ka pēc amerikāņu iestādes FinCen paziņojuma nedienās nonākušās latviešu bankas klientus pārņēma vienīgā amerikāņu banka Latvijā.

Savulaik pašu ģimenes dibinātā Societe Generale arī šodien ir Rothschild&Co akciju «registers manager» - kaut kas līdzīgs lietvedim. Tas varētu palikt interesants fakts, ja vien neatklātos T.Kolinsa sakars ar Rotšildu ģimenes pārstāvjiem investīcijās Japānas bankā Shinsei, kuras daļu pārdošanas darījumu Financial Times (FT) 2005.gadā nosauca par «vienu no ienesīgākajiem darījumiem, kāds jebkad pasaulē ir redzēts». Investoru grupa 2000.gadā šo Japānas banku nopirka par aptuveni vienu miljardu dolāru, bet trešdaļu bankas trīs gadus vēlāk pārdeva par 2,4 miljardiem, turklāt atlikusī viņu daļu vērtība ir aptuveni 5-6 miljardi vērta, raksta FT. Starp šiem investoriem ir Banco Santander, Jakoba Rotšilda «investīciju mašīna», kā to nosauc FT, Deutsche Bank, AIG, GE Capital, Mellon un Citigroup. Savukārt New Yourk Times ar ironiju atzīmē, ka pirms šī sekmīgā Ripplewood darījuma Japānas nodokļu maksātājs par banku sistēmas glābšanu samaksāja 37 miljardus eiro.

Vai jums tas neatgādina Citadeles «veiksmes stāstu», kurā Latvijas nodokļu maksātājs vispirms ieguldīja vairāk par miljardu, lai mūsu valdība to pārdotu Ripplewood vadītajam konsorcijam par 74 miljoniem? Iespējams, ka īpašo investoru talantu raksturo tas, ka pirms Citdeles pārdošanas augstas Latvijas valsts amatpersonas Valdis Dombrovskis, Raimonds Vējonis un Dzintars Zaķis kopā ar Ripplewood pārstāvi privātpersonu Valdi Siksni kopā devās atpūtas braucienā uz Gruziju. Tagad V.Dombrovskis ir Eiropas komisārs, bet R.Vējonis - Valsts prezidents. Protams, nevar apgalvot, ka viņi tie nebūtu, ja nebūtu braukuši uz Gruziju. Taču cenu no investoru viedokļa izdevās panākt labu.

Iespējams, T.Kolinsa investora talantu rāda arī tas, ka pēc ABLV kraha tās klientus tagad apkalpo tieši Citadale. Grūti nepamanīt faktu, ka pēc amerikāņu iestādes FinCen paziņojuma nedienās nonākušās latviešu bankas klientus pārņēma vienīgā amerikāņu banka Latvijā.

Tāpat grūti nepamanīt T.Kolinsa un citu Citadeles padomes locekļu pasaules augstākā līmeņa politiskos sakarus, ar kuriem viņi lepojas. Bijušajam ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājam Polam Volkeram pieder niecīgs procents Citadeles akciju, taču viņa dalība pirkumā tika īpaši uzsvērta. Citadeles padomē kopš pagājušā gada ir arī kādreizējā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā baronese Ketrīna Eštone.

Pats T.Kolinss ir piedalījies gan Bilderbergas kluba sanāksmē, gan ir Deivida Rokfellera dibinātās Trilaterālās komisijas sastāvā, gan kopā ar Sorosa dēlu atrodas vienā Chatham House biedru lokā. Nav brīnums, ka šāda spīdekļa orbītā var nonākt arī kāda finanšu ministre, īpaši, ja viņa ir beigusi NASA Kosmosa un raķešu centra kursus.

Taču problēma ir tā, ka T.Kolinss ir liels demokrātu sponsors, kas ir atbalstījis gan Obamu, gan Klintoni, gan Goru. Savukārt ASV prezidents, kā zināms, ir republikānis Donalds Tramps, kura attiecības ar iepriekšējās elites pārstāvjiem administrācijā ir īpaši asas. Investoriem izdevīgā, taču sabiedrisko attiecību ziņā nemākulīgā Citadeles pārņemšana, pārlieku lieloties ar ASV elites pārstāvjiem un vienlaikus pieļaujot, ka Ripplewood vārdu saista ar tādiem starpniekiem kā kriminālprocesos iegrimušais Māris Martinsons, no patriotiskā prezidenta Trampa puses var tikt uztverta kā nevajadzīga ēna un pievērst uzmanību spēcīgajam «anti-Trampa» grupējumam, kas, pateicoties Sorosa ietekmei, ir izveidojies Latvijā.