Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.
Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.
Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.
Kad Liepājas Metalurgs patiešām nonāca finanšu grūtībās un pārtrauca ražošanu, 2013.gada novembrī tiesā tika iesniegts uzņēmuma maksātnespējas pieteikums. Par Liepājas Metalurga tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas administratoru kļuva Haralds Velmers, kuram amata atlīdzība bija 2,4 miljoni latu. Drīz vien atklājās, ka Velmers pirms tam administrējis ne tikai ar Vienotības vadītājas Solvitas Āboltiņas vīra firmu, bet arī ar Prudentia saistītus biznesus.
!Kas pielika punktu rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.
Iespējams, ka jau tuvā nākotnē to, kā Prudentia ieguva savus daudzos ar valsti saistītos līgumus, pētīs tiesībsargājošās iestādes. Slavenā Prudentia ir Vienotībai acīmredzami pietuvināts konsultāciju uzņēmums, kura īpaša specializācija, kā zināms, ir meklēt investorus lieliem, ar valdību un politiku saistītiem uzņēmumiem, piemēram, airBaltic vai Liepājas Metalurgam, bet, pat tos neatrodot vai atrodot tādus, kas cerības neattaisno, saņemt par to labu labo atlīdzību. Jo, kā zināms, Prudentia partneris un direktors ir bijis arī viens no galvenajiem Vienotības politiķiem – ilggadējais Saeimas deputāts un ministrs Jānis Reirs. Viens no Prudentia dibinātājiem un partneris ir arī sevi par investīciju baņķieri parasti dēvējošais Ģirts Rungainis, kurš sabiedrībā pazīstams ar tēlainiem izteikumiem, aizstāvot valdības politiku pret pensionāriem.
Tātad vēl pirms Liepājas Metalurga maksātnespējas Valda Dombrovska valdība no valsts budžeta Prudentijai 2013. gadā pārskaitīja 384 tūkstošus eiro – it kā par «konsultācijām» un «palīdzību» jautājumos, kas saistīti ar Liepājas Metalurga spējām atmaksāt valsts galvotos kredītus. Pēc vienpadsmit mēnešu konsultēšanas Liepājas Metalurgs kļuva maksātnespējīgs. Liepājas uzņēmuma vietā Valsts kase samaksāja Itālijas UniCredit bankai 67,5 miljonus eiro, un tā visa bija nodokļu maksātāju nauda. «Taču šāds «konsultēšanas» iznākums nenoveda pie Prudentia padzīšanas no Liepājas Metalurga lietām. Tieši pretēji - Prudentia turpmāk tika iecelta par oficiālo valdības pārstāvi sarunās ar Metalurga kreditoriem,» savulaik rezumēja pietiek.com.
Bankrotējošo uzņēmumu beigās iegādājās Ukrainas kompānija KVV Group. 2015. gadā rūpnīca atsāka darbu ar nosaukumu KVV Liepājas Metalurgs, taču arī šis uzņēmums pieteica maksātnespēju 2016.gadā. 2018.gada janvārī pēc kārtējās neveiksmīgās investora piesaistes paziņots, ka visa Metalurgam piederošā manta tiks pārdota pa daļām.
Vienotības Prudentijas līdz maksātnespējai nokonsultētais un maksātnespējas administratoru pa daļām pārdotais Liepājas Metalurgs līdz Latvijas simtgadei nav nodzīvojis. To ir iznīcinājušas divas galvenās ātrās peļņas politikas – OIK politika, kas nozīmē vienkārši piespiest maksāt paaugstinātu maksu par elektrību, un maksātnespējas administratoru «politika» – pēc iespējas ātrāk izpārdot uzņēmumu, jo administrators pelna ne jau par uzņēmuma darbības atjaunošanu, bet par to, ka dabū pēc iespējas lielāku procentu par izpārdoto mantu. Atliek secināt: ja Latvijas valdību nekontrolētu OIK un maksātnespējas administratoru mafijas, Liepājas Metalurgs strādātu vēl tagad.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
