Biznesa augstskolas "Turība" docētājs Vilnis Veinbergs
Pērnā gada nogalē apjomīgā
operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas
Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas
personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažām nedēļām mediji ziņoja, ka viss
atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās
cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču
tirdzniecības kioskus,tādējādi mainot tirgus izskatu. Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi
ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai
pašvaldības līmenī.
Ja kopš 90. gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču
tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, rodas jautājums, vai situācija
netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?
Apģērbu kiosku vairāk nebūs
Pēc tirgus vadības teiktā,
tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā
vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie
cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus
vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām
pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?
Spirtik, vodka, sigareti?
Tirgus parāda kopējo kultūras
līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi
nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja
pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90. gados situācija, kad tirgū vīrietis
treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu "spirtik, vodka, sigareti?", vēl
bija kaut kā izskaidrojama, tad kāds iemesls ir šobrīd – 2020. gadā?
Kāds ir
skaidrojums tam, ka situācija joprojām nav atrisināta? Nenoliedzami, visos
laikos būs cilvēki, kas mēģinās nodarboties ar kontrabandas tirdzniecību un,
atbildīgo iestāžu traucēti, mainīs lokācijas vietu, taču būsim atklāti –
personas, kas ar to nodarbojas visus šos gadus īpaši nemainās un ir
atpazīstamas no liela attāluma. Apkarošana nav viegla, bet ir iespējama, pie
nosacījuma, ka šādas darbības netiek atbalstītas no amatpersonu puses.
Nepieņemt pārkāpumus kā normu
Lielākā daļa iedzīvotāju zina, ka
Rīgas Centrāltirgus teritorijā tiek pārdotas arī nelegālas preces. Zināma daļa
tās arī iegādājas, pretējā gadījumā jau nebūtu tirgotāju. Tomēr 21. gadsimtā
nevajadzētu pieņemt šādu situāciju kā normu un arī iedzīvotājiem ir jābūt
aktīviem un jāziņo par pārkāpumiem. Domāju, ka daudzi no mums, apmeklējot
tirgu, vismaz reizi ir jutušies neomulīgi vai raizējušies par savu drošību.
Īslaicīgs Ziemassvētku tirdziņš
Tirgus ir dzīvs organisms, kas
jāpārvalda dažādos līmeņos. Lai apmeklētāji tirgū justos droši, tirgus
struktūrai jābūt skaidrai, pārredzamai, arī infrastruktūrai tirgus teritorijā
un tās apkārtnē jābūt sakārtotai. Šobrīd Rīgas Centrāltirgus zināmā mērā
atgādina Ziemassvētku tirdziņu, kas veidots, lai darbotos vien pāris nedēļas,
nevis ilgstoši. Nesakārtotā infrastruktūra rada arī drošības riskus, jo ir
neskaitāmas vietas, kuras nav pārskatāmas.
Nepieciešams profesionāls drošības dienests
Ikvienā šāda mēroga tirgū
nepieciešams arī daudzskaitlīgs un profesionāls Iekšējās drošības dienests, īpaši
gadījumos, kad policijas kapacitāte ir ierobežota. Cilvēkiem iepērkoties jājūtas droši. Ieguldījumi drošības jomā un infrastruktūrā atmaksāsies – ja
cilvēkiem būs patīkami uzturēties tirgū, viņi nāks biežāk un iegādāsies vairāk.
Tāpat būs iespējams rīkot dažādus pasākumus, festivālus u.c. aktivitātes.
Protams,
šādas situācijas nav tikai Rīgas vai Latvijas problēma, tomēr daudzviet pasaulē
ir arī ļoti pozitīvi piemēri. Apmeklējot tirgu Budapeštā, jutos ļoti ērti un
labi, nebija sajūtas, ka šī vieta nav droša. Staigājot pa tirgus teritoriju,
regulāri bija redzami formās tērpti drošības dienesta vīri, arī policijas
patruļa.