Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents
Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains
tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp
dodamies, nevar.
Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta
bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā
uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo
tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem
zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības
apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu
jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies
vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna
būvniecības modeļa izstrādes.
Šobrīd
ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā
apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī
noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā
tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie
riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var
interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu
atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo
polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar
jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas
tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un
kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo
personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas
ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā
arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.
Ekonomikas
ministrijā ir sācies darbs pie jauna būvniecības modeļa
izstrādes, kas top, iesaistot dažādas nozares. Cerams, ka
uzsāktais darbs tiks labā tempā arī pabeigts un izstrādāts
jauns normatīvais regulējums, iespējams, pat Būvniecības
apdrošināšanas likums.
Raugoties
no apdrošinātāju skatu punkta, būtu ļoti svarīgi izmantot šo
jaunā regulējuma veidošanas laiku un palūkoties plašāk. Proti,
padomāt par to, kā vispusīgāk un efektīvāk izmantot Būvniecības
informācijas sistēmas iespējas gan apdrošinātājiem, gan
būvniecības procesa dalībniekiem. Tā, piemēram, paredzēt
iespēju Būvniecības informācijas sistēmai apmainīties ar datiem
ar apdrošināšanas sabiedrībām.
Lai
arī diskusiju sākums nav viegls, izskatās, ka būvniecības
regulējums dosies pareizajā virzienā, un krēslaino tuneli
izgaismos, radot skaidrus un gaišus noteikumus. Jo mums ir gan
pavisam nelāgi precedenti ar negadījumiem būvniecības objektos un
to apdrošināšanu, gan arī pamatotas cerības, ka ekonomikas
izaugsme pandēmijas dēļ nav būtiski samazinājusies, tādēļ
būvniecības jomā gaidāmas gan privātās, gan valsts
investīcijas.