Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.
Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.
Mēs
dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet
neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti
pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir
veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte
un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir
izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos
un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz
trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav
derīgs jaunu produktu radīšanai.
Šādu
atkritumu ceļš ved uz poligoniem, kur mūsu radītie atkritumi tiek
apglabāti. Tie nepazūd un neizgaist tāpēc vien, ka ir aprakti un
ir prom no mūsu acīm. Tie nesadalās un rada vides piesārņojumu
gadu desmitiem, iespējams, pat ilgāk. Atkritumu kalni aug lielāki,
veidojas jaunas "kepkas", bet mums ir svarīgākas lietas, par ko
satraukties.
Latvijā
atkritumu poligonos ik gadu nonāk aptuveni viens miljons tonnu
sadzīves atkritumu. Mūsu valstij saistošie Eiropas Savienības
atkritumu apsaimniekošanas mērķi paredz, ka 2035. gadā Latvijā
jāpārstrādā 65% no sadzīves atkritumiem, bet atkritumu poligonos
drīkstētu nonākt vien 10%. Atkritumu šķirošana un pārstrāde
tuvākajos gados strauji attīstīsies, mums nav citas iespējas.
Atkritumu
atliekas kā energoresurss
Nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā būs arī enerģētikas nozarei, kura no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem varētu atgūt enerģiju – siltumu un elektrību, tādējādi samazinot to sadzīves atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Raugoties ilgtermiņā, Latvijā gadā enerģijas ieguvei varētu izmantot 300 tūkstošus tonnu pārstrādei nepiemēroto sadzīves atkritumu, ražojot no tiem kurināmo.
No
atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK ražo no cietajiem sadzīves
atkritumiem, piemēram, no pārstrādei nepiemērotas plastmasas,
kartona vai koksnes masas. Tie nav atkritumi, kādus tos zinām un
iedomājamies, bet gan speciāli smalcināts materiāls, no kura
iepriekš nošķirots nost metāls, bioloģiski noārdāmās daļas
un citi piemaisījumi, kas neatbilst NAIK kvalitātes prasībām.
Tieši
šādu papildu kurināmo enerģijas ieguvei līdztekus šķeldai, kas
joprojām būs galvenais kurināmais mūsu biomasas koģenerācijas
stacijā, plānojam izmantot Jelgavā. Siltumenerģijas ražošanas
modernizācijas projektā investēsim 3-5 miljonus eiro. Tās būs
investīcijas tehnoloģijās, kas nodrošina atkritumu pārstrādi
enerģijā cilvēkiem un videi nekaitīgā veidā.
Lai
sadegšanas procesa ķīmiskajās reakcijās likvidētu visus
potenciāli kaitīgos izmešus, svarīgi ir nodrošināt atbilstošu
sadedzināšanas temperatūru. Jelgavas enerģijas ražotnē
uzstādītā iekārta jau šobrīd nodrošina dūmgāzu karsēšanu
virs 850 °C vismaz 2 sekundes – tā ir starptautiska norma, kas
nodrošina efektīvu un kvalitatīvu sadedzināšanas procesu.
Līdz
ar projekta īstenošanu, Jelgavas pilsētas atkritumu
apsaimniekošanas sistēma kļūs par vienu no modernākajām Latvijā
un pilsētā tiks nodrošināts pilns aprites ekonomikas cikls.
Jelgava rādīs priekšzīmi citām Latvijas pilsētām, pašu
radītos atkritumus apsaimniekojot uz vietas un būtiski samazinot
poligonā apglabāto atkritumu apjomu. Mūsu pieprasījums pēc
kurināmā, kas iegūts no atkritumiem, veicinās NAIK ražošanu
Brakšķu šķirošanas stacijā pie Jelgavas robežas, kur tas jau
tiek darīts. Turklāt iespēja izmantot pārstrādei nepiemērotos
atkritumus lietderīgi veicinās atbildīgāku jelgavnieku attieksmi
pret atkritumu šķirošanu.
Laika
nav palicis daudz
2035. gads, kad Latvijai jāsasniedz saistošie Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi, vairs nav aiz kalniem. 15 gadi šķiet ilgs laiks, bet enerģētikā un infrastruktūras objektos, kuros jāveic miljonos mērāmas investīcijas, tas nepavisam nav daudz.
Ir
pēdējais brīdis pārņemt pasaules praksi un no atkritumu atliekām
iegūt siltumu un gaismu. Arī mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā
atkritumu kā energoresursa izmantošanā mūs ir apsteiguši.
Citviet Eiropā jau gadu desmitiem darbojas šādas enerģijas
ražotnes, un tas ir risinājums, kā attīstītās valstis cīnās
ar atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma pieaugumu.
Tas
ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā vides piesārņojuma
un klimata pārmaiņu novēršanā – radīt pēc iespējas mazāk
atkritumu, šķirot un pārstrādāt visus atkritumus, ko iespējams
izmantot atkārtoti. Savukārt no atkritumiem, kuri dzīves cikla
beigās vairs nav piemēroti tālākai izmantošanai vai pārstrādei,
ir jārada siltums un gaisma.
Plašāk par šo tēmu:
https://www.db.lv/zinas/tiesraide-konference-siltumapgade-2020-498298