Nonākšana vadošos amatos Latvijā ir viena no mītiem un aizspriedumiem apvītākajām tēmām, domājot par līderību un profesionālās izaugsmes ceļu. Stereotipi un realitāte ir tik atšķirīga, ka nolēmu apkopot savus novērojumus par to, kāds ir ātrākais ceļš, lai nonāktu kārotajā vadības līmeņa pozīcijā.
Viens
no izplatītākajiem priekšstatiem par drošu ceļu uz karjeras
virsotnēm ir aptuveni šāds – nepieciešams absolvēt prestižu
biznesa vadības programmu, tad jāuzsāk darbs lielā, stabilā,
labi zināmā uzņēmumā un lēnām, pacietīgi, bez lieliem
satricinājumiem jāvirzās augšup pa karjeras kāpnēm.
Nenoliedzami, laba izglītība ir pareizais atspēriena punkts
karjeras izaugsmei. Tomēr tā nav katapulta uz vadītāja krēslu.
Arī vieta lielā, stabilā korporācijā vēl negarantēs, ka pēc
pāris pacietīga darba gadiem būs iespēja darboties augstākajā
vadības līmenī.
Mūsu
pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē rāda, ka straujākais
ceļš uz tā dēvētajām C
Suite
pozīcijām ir, pieņemot izaicinājumus, kas no malas var šķist
nepievilcīgi un pat riskanti. Piemēram, ja esi nodaļas vadītājs
lielā uzņēmumā, pārej uz tās pašas nozares mazāku uzņēmumu
kā vadītājs un palīdzi uzņēmumam "izķepuroties" no
zaudējumiem, sakārto problemātisku uzņēmumu vai sāc attīstīt
biznesu jaunā tirgū. Tā būs iespēja parādīt, ko patiešām
spēj, un tādējādi tapt pamanītam plašākā mērogā. Vadītāja
potenciālu iespējams atraisīt, uzsākot savu uzņēmumu vai mainot
darbības jomu. Vārdu sakot – pašam radot izdevību sava līdera
potenciāla atraisīšanai un pārbaudot to.
Viena
no patiesas līderības iezīmēm ir spēja iesaistīties tādās
organizācijās un situācijās, kur viss nebūt nav spīdoši. Tā
ir spēja ieraudzīt problēmas un atrast risinājumu. Nesakārtota
darba organizācija, konflikti, slikts finansiālais uzņēmuma
sniegums un tam pretī iespēja to ar savu rīcību mainīt. Nereti
cilvēki no šādiem uzņēmumiem apzināti izvairās, baidoties
sabojāt CV un tapt asociētiem ar problēmām, kas tajā brīdī
valda konkrētajā organizācijā. Taču varu apgalvot, ka ar patiesu
talantu un apņēmību šī ir labākā iespēja pārbaudīt savus
līdera dotumus un to, cik daudz patiesībā zini un spēj paveikt.
Ceļš
uz galvu reibinošām karjeras virsotnēm ir tikai viens – pa
šauru, vientuļu, akmeņainu, asarām un sviedriem klātu taciņu.
Savs puds ar sāli ir jāapēd un visbiežāk tā apmērs ir
proporcionāls karjeras ambīcijām. Izaicinājumi dod praktisku
rūdījumu, ko vēlāk novērtēs ikviens. Tikai autentiski līderi
pieņem izaicinājumus pievienoties uzņēmumiem, kas tobrīd strādā
ar zaudējumiem, vai ieņemt vadītāja krēslu, labi zinot, ka trīs
iepriekšējie kandidāti tajā nav uzkavējušies ilgāk par
pusgadu. Grūtībās nonākušu organizāciju specifika ir tāda, ka
risināmā problēma nav viena, bet vesels kopums. Pat labas biznesa
idejas gadījumā, to var bremzēt personālvadības problēmas,
slikta finanšu pārvaldība, robi ražošanas procesā. Tāpēc
līdera iespēja ir novērtēt problēmu patieso mērogu, noteikt iemeslus, kas bremzē biznesa attīstību, pieņemt pārmaiņu
lēmumus un rīkoties tā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas.
Ir
teiciens, ka ar labu ceļavēju arī spļāviens lido. Bet tikai
spēcīgs pretvējš ļauj izcelties un tapt pamanītiem īstiem
līderiem. Vai par šāda veida līderi ir jāpiedzimst? Lai gan
līderībai piemīt arī situatīvais aspekts un to iespējams
attīstīt un izkopt, uzskatu, ka līdera potenciālam tomēr
jāpiemīt. Savs redzējums, vēlme uzņemties atbildību, spēja ap
sevi pulcināt cilvēkus, spēja īstenot idejas - šīs iezīmes
kombinācijā ar labu izglītību un spēju atrast situācijas, kurās
potenciālu izmantot pilnvērtīgi, ir labākais autentiska līdera
komplekts.
Reiz
kāds pieredzējis vadītājs sarunas laikā noteica: "Varu nedod,
to ņem." Tātad, ātrākais ceļš uz vadošiem amatiem ir
apzināta došanās situācijās, kurās savu līdera potenciālu
iespējams parādīt. Tas ir arī galvenais, kam pievēršam uzmanību
augstākā līmeņa vadītāju atlasē un kam būs arvien lielāka
nozīme pasaulē ar strauji augošu nenoteiktības komponenti.