Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers DB toreiz atbildēja, ka «prokuroru rīcībā nav pārbaudītu un ticamu pierādījumu, ka R. Meroni būtu veicis prettiesiskas darbības ar viņa glabāšanā nodoto arestēto mantu», bet «prokurori nav tiesīgi iejaukties procesa virzītāja darbībā, kontrolēt to vai uzņemties procesa virzītāja funkcijas, tai skaitā kontrolējot personu, kurai nodota glabāšanā kriminālprocesā arestētā manta. Tādējādi jau no 2008.gada prokurori nav tiesīgi no R. Meroni prasīt kādas atskaites par viņa darbību, nodrošinot glabāšanā nodotās arestētās mantas saglabāšanu». Pēc Šveices tiesas lēmuma ir pierādījums, kuru vairs nevarēs ignorēt.

Jau 2017.gadā es vērsos pie AS Ventbunkers, kas ir viens no centrālajiem uzņēmumiem tā saucamajā Ventspils uzņēmumu grupā, bijušās valdes priekšsēdētājas Evas Ciniņas ar jautājumu, cik pamatotas varētu būt aizdomas, ka Meroni ir rīkojies izšķērdīgi un samazinājis viņam uzticētās mantas vērtību. «Publiski izskanējušo informāciju varu tikai apliecināt. Varu minēt dažus piemērus. Pirmkārt, labi atceros R. Meroni nesamērīgos tēriņus un uzņēmuma līdzekļu izmantošanu savām personiskajām vajadzībām. Cik man zināms, viņš par uzņēmumu līdzekļiem ne tikai apmaksāja izklaides braucienus un dārgas pusdienas, bet arī iegādājās nekustamo īpašumu Krētā, jahtu, helikopteru, pie tam maldinot bankas un citas iestādes par šo īpašumu patieso īpašnieku un patiesajiem labuma guvējiem dažādās kompānijās. Pēc tā, kā R. Meroni rīkojās, manuprāt, var secināt, ka viņš uzticēto mantu uzskata par savu personīgo,» toreiz DB paziņoja bijusī Ventbunkera vadītāja. Grūti iedomāties, kādi ir korupcijas apmēri, ja valsts vārdā arestētās mantas glabāšanu valsts joprojām uztic cilvēkam ar tādu reputāciju, kāda ir Rūdolfam Meroni!

Ir informācija, ka arī Latvijā izmeklēšanā cilpa ap Meroni kaklu savelkas aizvien ciešāk. Tā saucamā Kaimiņa lieta ir tikai viena epizode ļoti plašā lietā, kas skar Meroni kontrolētos uzņēmumus. Acīmredzot nauda vairs nepalīdz. Lai glābtu savu ādu, ir vajadzīga politiskā ietekme, kuru Meroni jau, šķiet, ir centies iegūt veidos, kas publiski ir kļuvuši zināmi skandalozajos Ģirta Kristovska un Artusa Kaimiņa gadījumos. Par laimi Latvijas sabiedrībai, Meroni traucēklis ir tas, ka viņš ir ārzemnieks, kurš diezgan nepilnīgi orientējas Latvijas politikā un, visticamāk, tāpēc pieļauj rupjas kļūdas. Tāds piemērs ir JKP mudināšana uz nesadarbošanos ar ZZS, kas pašai JKP pārvilka strīpu iespējām izveidot valdību. 

Cits piemērs - savu spēku pārvērtēšana, ar Juraša muti piedraudot ar atlaišanu ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un KNAB vadītājam. Arī šī rīcība no partneru puses tika uztverta kā stipri neadekvāta. Manuprāt, tieši šīs neveiklās Meroni spēles pašlaik ir sašķēlušas Latvijas Saeimu divās nometnēs, kur vienā pusē ir 32 (KPV LV un JKP), bet otrā 45 deputāti (PAR, NA, ZZS, JV). Faktiski Saeimā veidojas pata situācija, kad valdību vispār nav iespējams izveidot. Grūti iedomāties, ka Šveicē par izšķērdēšanu tiesāts ārzemnieks varētu brīvi glabāt valsts mantu, finansēt politiķus un paralizēt valsts parlamentu, kā tas notiek pie mums Latvijā. Iespējams, Drošības policijai ir pēdējais laiks sākt rīkoties.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.