Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas. 

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”. 

Konferences laikā tika apspriesti būtiski temati, kā atbalsts hokeja attīstībai Latvijā, turnīra organizācijas komitejas darbs, infrastruktūras sagatavošanas izaicinājumi, kā arī pārbaudījumi sporta un pasākumu organizācijas nozarei.

Infrastruktūras panākumi

Turnīra orgkomitejas vadītājs un SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis Edgars Buncis atzīst, ka arī Starptautiskās Hokeja federācijas pārstāvji ir izbrīnīti par Latvijā paveikto. “Mēs jau savstarpējās sarunās smejam, ka pēc Rīgā sarīkotā čempionāta vairs nebūs divus gadus iepriekš jāpieņem lēmums, kur norisināsies nākamais pasaules čempionāts. Latvija parādījusi, ka visus sagatavošanās darbus var veikt 106 dienās,” saka Buncis, kurš kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem nosauc finansiālo pusi. “Orgkomitejai un IIHF, kas dod lielāko finansējuma daļu, ļoti īsā laikā vajadzēja vienoties par čempionāta izmaksām.” “BITE” IKT infrastruktūras nodrošinājumam pasaules čempionātā ir bijusi būtiska nozīme, un šā gada čempionāta organizatori ir jāpaslavē par ātro internetu – tāds vēl nevienā citā čempionātā neesot bijis, atzīst teju ikviens akreditētais čempionāta žurnālists.

“Pandēmija ir ieviesusi neskaitāmus izaicinājumus, taču tā nav ietekmējusi mūsu atbalstu IIHF pasaules čempionātam hokejā 2021. Mēs “BITĒ” esam gandarīti, ka varējām palīdzēt šī atšķirīgā čempionāta organizēšanā, nodrošinot nepieciešamo IKT infrastruktūru, kas ir vitāli svarīga, lai čempionātam varētu seko līdzi cilvēki visā pasaulē,” norāda “BITE Latvija” mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Pārbaudījumi pasākumu organizācijas nozarei 

Diskusijā par augstākā līmeņa starptautisku sporta sacensību norisi Covid-19 apstākļos piedalījās Latvijas pieredzi ieguvušie Aigars Nords, “Rimi Rīgas maratona” organizators, un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. 

Pārbaudījumi sporta un pasākumu organizācijas nozarei kļuva par aktuālu tiešraides konferences tēmu. “Lielākais sarežģījums šobrīd ir tas, ka visi pasākumi neatkarīgi no to formas,  satura un veida, kā notiek, no epidemioloģiskajiem riskiem un iespējām pielāgoties ir sabāzti vienā maisā, izejot no pieņēmuma, ka visos pasākumos cilvēki ierodas vienā laikā, sakoncentrējušies vienā vietā un pārvietojas absolūti neprognozējami. Bet tā nav. Visvienkāršākais ir visu aizliegt, bet nozare jau ir pierādījusi, ka var un ir gatava strādāt pandēmijas apstākļos, lai pasākumi varētu norisināties epidemioloģiski droši. Dialoga rezultātā šādus risinājumus var atrast. Ir jābūt valdībā cilvēkiem, kuri spēj iedziļināties katras nozares specifikā. Es saprotu, ka tas nav vienkārši un valdībai pašlaik ir daudz citu problēmu, bet mums ir jāiet uz priekšu un ir jārod risinājumi,” stāsta “Rimi Rīgas maratona” organizators Aigars Nords. 

Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties šeit: 

Rīga un Latvija uz pasaules sporta skatuves: Latvijas ieguvumi

Pēc Latvijas Hokeja federācijas (LHF) viceprezidenta Viestura Koziola teiktā, pasaules čempionāta budžets ir mainīgs lielums – precīzi skaitļi būšot zināmi tikai pēc tā beigām. Patlaban kopējās izmaksas tiek lēstas vismaz 15,6 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 13,4 miljonus eiro veido pasaules čempionāta sarīkošana, papildus aptuveni divi miljoni aizies ar Covid-19 saistītajiem izdevumiem, lai nodrošinātu tā dēvēto burbuļu darbību, un 200 tūkstošus eiro veido IIHF kongresa izdevumi.Visos iepriekšējos čempionātos organizatoriem lielākie ienākumi bija no pārdotajām biļetēm. Rīkotājvalstu federācijas ar biļešu pārdošanu vienmēr cer nopelnīt, lai pēc tam iegūto naudu investētu hokeja attīstībā. Mums ienākumu sadaļā ir ap 300 tūkstošiem eiro sponsoru naudas. Liels paldies mums ir jāsaka par piešķirto valsts atbalstu, kas ir 3,65 miljoni eiro. Bez šī atbalsta mēs nebūtu ieguvuši tiesības rīkot abu grupu spēles Rīgā. Vēlreiz pārliecinājos, ka kopīga mērķa labad varam būt vienoti. Visi iesaistītie valsts dienesti mums patiešām izrādīja pretimnākšanu. Rīgas dome piešķīra 526 tūkstošus eiro. Tomēr gala iznākumā ir 11 124 000 eiro deficīts. Šo sadaļu sedza Starptautiskā Hokeja federācija, kas ir bezprecedenta gadījums – nekad iepriekš IIHF to nebija darījusi. 

Kā zināms, pagājušajā gadā pasaules čempionāts Šveicē nenotika, un starptautiskā hokeja saime nevarēja atļauties čempionātu nerīkot divus gadus pēc kārtas. Tāpēc arī IIHF izšķīrās par vairāk nekā 11 miljonu eiro ieguldīšanu čempionāta sarīkošanā. Un deviņdesmit procenti no šīs summas dažādos veidos ieplūdīs Latvijas ekonomikā un tiks iztērēti šeit uz vietas. Pavisam neliela daļa tiek maksāta ārvalstu kompānijām,” norāda Viesturs Koziols.

Aprēķini liecinot, ka pasaules čempionātu neklātienē skatās 1,5 miljardi pasaules iedzīvotāju, kuri vismaz 15 minūtes pavada pie televizora ekrāna, vērojot PČ. “Es pat nevaru iedomāties, kāda naudas summa būtu jāiztērē, lai Latvija atpazīstamības nolūkos iegūtu tik lielu auditoriju!” ieguvumus turpina uzskaitīt Koziols. “Tomēr vislielākais mūsu ieguvums ir tāds, ka ar pasaules čempionāta sarīkošanu esam izglābuši starptautisko hokeja sabiedrību. Jā, mums bija konkurenti Slovākija un Dānija, bet es uzdrošināšos apgalvot, ka tas tika darīts ar nolūku, lai mums nosistu izmaksas atsevišķās pozīcijās. Varbūt tas mums lika mobilizēties un piesaistīt valsts atbalstu, bet, manuprāt, 100 dienu laikā noorganizējot pasaules čempionātu, būsim sasnieguši Ginesa rekorda cienīgu panākumu.

Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties šeit:

Šā gada čempionātam “burbuļa” apstākļos, bez ierastās atmosfēras un skatītājiem arēnās, stingrā režīma principos nebija tik lielas ažiotāžas kā parasti. Tomēr gada gaidītākais sporta notikums Latvijā aktualizējis pasākumu nozarei svarīgus jautājumus, izgaismojot arī konsekvences trūkumus valdības pieņemtajos lēmumos attiecībā uz pasākumu organizācijas nozari Covid-19 apstākļos.