Viņš atzina, ka ļoti optimistiski raugās uz vakcīnu potenciālu apturēt Covid-19 radīto postu.

Vaicāts, vai nebūs tā, ka pēc vakcīnu pret Covid-19 parādīšanās daudziem sabiedriski aktīviem cilvēkiem to vienkārši nepietiks, līdzīgi, kā tas šogad ir ar vakcīnām pret gripu, Dumpis atbildēja, ka tāda iespēja noteikti pastāv, tomēr vakcīnas devu skaits neesot pats izšķirošākais.

"Ja mēs vakcinējam tajos pareizajos punktos, mēs varam gan samazināt hospitalizāciju, gan mirstību, un arī varbūt transmisiju. Piemēram, vakcinējot skolotājus, mēs varētu ievērojami uzlabot epidemioloģisko situāciju skolās," skaidroja infektologs.

Atsaucoties uz ārvalstu mediju vēstīto, Dumpis norādīja, ka ASV vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt jau no 11.decembra, bet Lielbritānijā - iespējams, pat vēl agrāk. "Mēs esam Eiropas Savienības valsts, tad droši vien mums arī varētu būt iespējas samērā drīzā laikā dabūt vismaz nelielu daudzumu vakcīnu, un tas būtu galvenais šīs problēmas atrisinājums," norādīja speciālists.

Viņš atgādināja, ka vakcinēšanas pret Covid-19 stratēģija Latvijā jau ir izstrādāta, un, pirmkārt, vakcīnas vajadzētu saņemt riska grupās ietilpstošajiem cilvēkiem.

LETA jau ziņoja, ka, kļūstot pieejamām vakcīnām pret Covid-19, Latvijā vakcinācija pret šo infekcijas slimību notiktu pakāpeniski, vispirms vakcinējot medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, aģentūru LETA iepriekš informēja VM pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt kā nākamie vakcīnu secīgi saņemtu personas vecumā virs 65 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Šādas cilvēku grupas apzinātas, ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas un citu valstu praksi.

Šobrīd plānots, ka kopumā valsts apmaksāta vakcīna varētu tikt nodrošināta vairāk nekā 800 000 cilvēku, pieļaujot, ka šis skaits varētu būt lielāks, ja vakcīnu ražotāji apstiprinās Latvijas pasūtījumu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka šobrīd neviens no vakcīnu ražotājiem, kuri ir informējuši par savu vakcīnu pētījumu gaitu, vēl nav reģistrējuši Covid-19 vakcīnas. Vienlaikus līdzšinējā informācija ir pietiekams pamats, lai gatavotos brīdim, kad vakcīna būs reģistrēta un pieejama.

Jau līdz šim Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar diviem vakcīnu ražotājiem - "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson". Ja šīs vakcīnas tiks reģistrētas, tad ar tām kopumā Latvijā varētu vakcinēt vairāk nekā 800 000 iedzīvotājus, kuri ir riska grupās.

Vienlaikus tiek vērtēti dažādi varianti un turpinātas sarunas arī ar citiem vakcīnu ražotājiem, lai valsts apmaksātu vakcīnu varētu nodrošināt plašākām iedzīvotāju grupām.

Šobrīd ministrijā prognozē, ka pie pozitīva attīstības scenārija, pirmās piegādes, pēc "AstraZeneca" piegāžu grafika, varētu notikt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Viss pasūtītais apjoms netiks piegādāts uzreiz, bet daļās ik mēnesi.

Šobrīd VM kopā ar citām iesaistītajām iestādēm un Imunizācijas valsts padomi strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 vakcīnu loģistikas ķēdi, lai būtu iespējams vakcīnas piegādāt uz Latviju, atbilstoši prasībām uzglabāt, kā arī organizēt pašu vakcinācijas procesu, kas ikvienā valstī būs izaicinājums, jo vakcinēties būs iespēja ļoti lielam cilvēku skaitam, norādīja ministrijā.

Nepieciešams arī risināt jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei, skaidro ministrijā. Tāpat ir esot jārisina vēl citi tehniski jautājumi, uz kuriem atbildes radīs laika gaitā, ņemot vērā, ka Covid-19 vakcīnas vēl Eiropā nav pieejamas.

Zāļu valsts aģentūras mājas lapā ir iespējams iepazīties ar galvenajiem faktiem par vakcīnas pret Covid-19 izstrādes procesu, piebilst VM.