Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Tieši vairāku dienu pārgājieni jeb "trekking" ir mana labākā ceļojumu piedzīvojumu formula. Ar vienu mugursomu, maksimāli izmantojot vietējo transportu, paliekot pa nakti "backpacker" jeb "mugursomnieku" viesu namos, ar nūju pie sāniem, pārvarot visdažādākās grūtības, bet arī neko daudz neplānojot un priecājoties par nejaušībām - tā ir tāda pavisam pretēja stratēģija dominējošajam "Instagram pastkartīšu kolekcionēšanas" tūrismam. 

Apzinos, ka tas, protams, ir mūsdienu luksuss, kur tieši laiks ir kļuvis vērtīgāks par naudu. Bet tieši šī "lēnā ceļošana" ir tā, kas iedod to dziļo pieredzi, kas paliek ne tikai kā skaista bilde sociālajos tīklos, bet arī var transformēt personisko dzīves pieredzi.

Pirms vairākiem gadiem ar draugiem devāmies no Deli uz Ladaku - Himalaju kalnu reģionu starp Kašmiru, Ķīnu un Tibetu. Ceļošana vietējā autobusā pa vienu no augstākajiem ceļiem pasaulē, kas sasniedz līdz pat 5330 metrus virs jūras līmeņa, iestigšana "backpacker pilsētā" Manalā, jo bija vairākas dienas jāpaliek slimnīcā pie negadījumā nokļuvuša nejauša ceļojumu biedra no Austrālijas, izbraucieni ar vietējiem "Royal Enfield" motocikliem pa Himalaju "tuksnešiem" un zvaigžņu skaitīšana absolūtā klusumā uz "pasaules jumta", kur nokļūt var tikai ar kājām… Garais laiks divu mēnešu garumā ļāva neko neplānot - lēni… Paralēli lasīju Rēriha "No Altaja līdz Himalajiem" un budisma filosofijas grāmatu - tādi ceļojumi kļūst par dzīves piedzīvojumiem.

Kā vislabāk "izvēdināt galvu" īsajās brīvdienās?

Man ikdienas darbs saistās ar daudziem komandējumiem pa Eiropas galvaspilsētām, kur parasti paņemu arī kādu ekstra dienu klāt vietējo tūrisma objektu apskatīšanai, tādēļ pilsētas vairs nav tās, ko izvēlos brīvdienās. Mani arī vairs īpaši nevar pārsteigt un pat nogurdina klasiskie tūrisma maršruti. 

Taču kā foršus "izrāvienus" esam atklājuši koncertu apmeklējumus. Visspilgtāk atmiņā palicis "The Cure" koncerts "Royal Albert Hall" Londonā vai "U2" Helsinkos kopā ar draugiem.

Kā un kur atrast labākos piedāvājumus?

Parasti jāzina un ar ģimeni jāvienojas, kāds ir ceļojuma mērķis. Mūsu ģimenē ir vairāki žanri, bet populārākais ir "trekkings" jeb ceļošana ar mērķi iet pārgājienos kalnos. Tas ir arī visvisfleksiblākais variants - izvēlamies maršrutu, noskaidrojam sākuma un beigu punktu un dienu skaitu. Ja vajag gidu, visu izvēlamies uz vietas. Ja iespējams, paliekam pirmās dienas pie draugiem vai paziņām, rezervējam viesnīcu vien pirmajām divām naktīm. Ar telefonu un internetu kabatā visu var nokārtot uz vietas. Esam pat ieradušies Bangkokā un, vien no rīta dzerot kafiju, izvēlējušies, kur doties tālāk. Izrādījās, ka tuvumā Mjanmas vēstniecība - plāns skaidrs, taisām vīzu un braucam uz Birmu. Vai Katmandu Nepālā dienu pirms Jaunā gada prātojuši, kur doties tālāk. Facebukā iemests jautājums, atbilde no paziņām Goa - "lidojiet šurp! - un plāns skaidrs! Bet tādu piedzīvojumu greznību, protams, var atļauties, ja priekšā vēl astoņu nedēļu brīvdienas.

Aviobiļetes rezervēju internetā aviolīniju mājaslapās vai pie aģentiem, viesnīcas tik pirmajām dažām dienām - "booking.com" vai "airbnb.com", tālāk jau uz vietas - kas iepatīkas. 

Par ceļojuma pieredzēm - restorāniem, apskates objektiem, kultūras notikumiem - paļaujos uz draugu rekomendācijām. Aizvien vairāk uzticos arī nejauši satiktu ceļabiedru ieteikumiem vai vietējos restorānos izvēlos - pēc populārākā ēdiena principa. Pārāk liela plānošana, detalizēts kalendārs pēc grafika vai pārlieku lielas gaidas, manuprāt, ir lielākie ceļojumu biedi. Protams, viss atkarīgs no katra paša mērķiem. Galvenais, lai visi ceļabiedri ir "uz viena viļņa" un lai ir atstāta vieta un iespēja negaidītiem piedzīvojumiem.

Tev varētu interesēt arī: 

https://www.db.lv/zinas/mana-celosanas-pieredze-cvonline-latvia-vaditajs-aivis-brodins-497339

https://www.db.lv/zinas/celojums-uz-austriju-covid19-laika-ar-sejas-masku-smarzu-497540