Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu. 

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Bailes, dusmas, skumjas

Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka cilvēku garastāvokļi ir mainīgi. Tomēr lēmumiem, kas pieņemti, iespējams, pārspīlētu emociju iespaidā, sekas var būt ilgas, un tās var būt pamatīgas. “Globālās pandēmijas apstākļos nav kādas pareizās fona emocijas, ko cilvēkiem izjust. Bet tas nenozīmē, ka šīs smalkās jūtas varam atļauties atstāt novārtā. Ja mēs neatzīsim savas šādas emocijas un aktīvi nelīdzsvarosim to ietekmi, tad tās, iespējams, ietekmēs nozīmīgus mūsu finanšu lēmumus, kas jau var ietekmēt mūsu dzīvi nākamajos gados,” The Wall Street Journal (WSJ) klāsta arī Djūka Universitātes un UCLA Anderson School of Management profesori.

Minētie eksperti, lai mazināto šo emociju ietekmi uz dažādiem lēmumiem, vispirms tādējādi iesaka to apzināšanu. Proti, esot jāizvērtē, kuru no šīm emocijām – bailēm, dusmām vai skumjām – katrs konkrētais cilvēks pandēmijas apstākļos izjūt visvairāk. Piemēram, var izveidot skalu, kur “1” apzīmētu šādas emocijas klātbūtnes neesamību, bet “7” situāciju, kad šī emocija tiek izjusta visu laiku. Attiecīgi emocija, kas saņēmusi visaugstāko novērtējumu, ir galvenā fona emocija. Protams, var sanākt, ka minētas emocijas netiek izjustas vispār, kas var nozīmēt, ka pandēmija (vai tai sekojošā ekonomikas recesija) konkrēto cilvēku skārusi mazākā mērā.

Tiklīdz galvenā negatīvā emocija esot apzināta, var arī veikt soļus, lai izvairītos no tipiskākajām ar šo emociju saistītajām kļūdām. Piemēram, tie, kuriem ir tieksme baidīties, mēdz lielākā mērā izvairīties no jebkāda veida riska bezgala daudz citās jomās. Kā piemērs tiek minēta kaut vai braukšana pa lielceļu. Proti, cilvēki, kas baidās no Covid-19, arī pa to sāk braukt lēnāk un nepārliecinošāk. Arī savu finanšu jomā šādiem cilvēkiem var būt vēlme mazināt jebkādu risku. Tas var nozīmēt, ka ilgstoši netiek uzņemts pat minimāli vajadzīgais, lai audzētu savu nākotnes labklājību.

WSJ ziņo, ka pilnīgi pretēji esot ar dusmām. Proti, ja dusmas esot dominējošā fona emocija, tad tas gluži pretēji noved pie neadekvātas risku uzņemšanās. Interesanti, ka šāda situācija daudz lielākā mērā tiek saistīta ar vīriešiem. Pirms dažiem gadiem Goldman Sachs bijušais tirgonis Džons Koats, kas kļuvis par zinātnieku, norādīja, ka vīriešu organisms daudz lielākā mērā izstrādā testosteronu, kas galu galā noved pie tā, ka, piemēram, mūsdienu tirdzniecībā ar vērtspapīriem dabīgi ir tendēts uzņemties lielāku risku. Savukārt skumjas mēdzot novest pie tā, ka cilvēki ir pesimistiskāki un nepacietīgāki. WSJ ziņo, ka šīs emocijas dominēšana var nozīmēt, ka cilvēki iepirkšanās procesā lielākā mērā izvēlas kādu tūlītēju gandarījumu, kas bieži vien nozīmējot, ka tas tiek darīts par gluži vai jebkādu cenu. Šajā pašā laikā zinātnieki skumjas saista arī ar prokrastināciju jeb to, ka gandrīz nepārtraukti uz vēlāku laiku tiek atlikta kādu svarīgu darbu veikšana.

Stratēģijas, kas palīdz

Parasti tiek ieteiktas vairākas stratēģijas, kas var palīdzēt mazināt pārmērīgu emociju ietekmi uz lēmumiem. ASV Dienvidkrievijas un Virdžīnijas Universitāšu pārstāvji izceļ, ka tie paši laika apstākļi var ietekmēt vispārējo cilvēku apmierinātību ar dzīvi un tādējādi – to lēmumu pieņemšanas procesu. Šajā pašā laikā šāda ietekme tiek ievērojami mazināta brīdī, kad cilvēkiem tiek atgādināts, ka drūmi laika apstākļi var novest pie sliktāka to garastāvokļa. Jeb – šis faktors beidz ietekmēt garastāvokli tad, kad nāk atklāsme, ka tam uz to vispār ir ietekme. Tādējādi arī pirms kādiem finanšu lēmumiem kā ieteikums tiek minēts mēģināt izprast savu emociju avotu.

WSJ eksperti iesaka arī alternatīvu emociju apzināšanos. Piemēram, ja kāds ir konstatējis, ka pamatā pandēmijā ir nobijies, tad viņam pašam sev jāuzdod jautājums – vai es ko darītu citādāk, ja sajustu citu emociju. Tas var palīdzēt apdrošināties pret to, ka, piemēram, kādos finanšu lēmumos nepamatoti iejaucas patiesībā īslaicīgas fona emocijas.

Vienmēr var izcelt arī tradicionālo padomāšanu divreiz. WSJ piebilst – esot pierādīts, ka dažādu domāšanas aizspriedumu un emociju minimizēšanai palīdz lēmuma apsvēršana dažādos laika sprīžos. Šādas taktikas mērķis ir par vienu un to pašu lēmumu padomāt potenciāli atšķirīgās emocionālās stadijās. Tādējādi ierindas cilvēkam saskaroties ar kādu palielāku finanšu lēmumu (kaut vai auto iegādi), bieži vien tiek ieteikts pagaidīt pāris dienas. Turklāt pandēmija var nozīmēt, ka šo emocionālo “stadiju” pagrieziena punkti jāgaida pat ilgāk, raksta WSJ.

Vēl kā ieteikums tiek minēts padomu došanas process. Proti, var palīdzēt kādu rekomendāciju izstrādāšana “it kā citiem”, kuri būtu identiskā situācijā. Cerība ir, ka šādā veidā cilvēki atrastu loģiskāku pamatojumu arī pašu iecerēto svarīgo lēmumu pieņemšanai. Proti, ja rekomendācijas citiem atšķiras no ieplānotajām darbībām pašam, tad tam vajadzētu būt kādam iemeslam, kas, iespējams, ir pārmērīgas emocijas. Vēl ieteikumus ir kādu negatīvāko scenāriju apsvēršana un jautājuma – vai manas šā brīža izvēles nepadara šādu iznākumu iespējamāku – uzdošana.