Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.
"Šobrīd
sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai
sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības.
Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies
ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt
skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju
kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.
"FanApps"
turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam
spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski,
jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu
skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā
šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi
turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet
viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka
dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas
šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.
https://www.db.lv/zinas/programmetaja-smadzenes-ir-mits-495876
Viņš
teic, ka pērn ikdienā cilvēki vidēji telefona ekrānā pavadīja
vairāk nekā trīs stundas. Šodien tas noteikti esot lielāks
skaits un konkurence par cilvēku laiku kļūst arvien asāka. Līdz
ar to ir jautājums par uzmanības piesaistīšanu – ko un cik
interesanti sporta organizācijas spēj pastāstīt, kā iesprauksies
starp citiem līdzīgiem piedāvājumiem. "Nevajag cerēt, ka
fans tevis dēļ ekrānā pavadīs stundu. Varbūt tās ir 15 vai 20
minūtes, kas jau ir diezgan daudz. Tāpēc īpaši jādomā par
saturu. Var izmantot arhīva materiālus, pielietot jaunus
komunikācijas kanālus, piemēram, viktorīnas, intervijas ne tikai
ar spēlētājiem, bet arī treneriem, menedžeriem un ārstiem par
to, kā viņi šobrīd uztver pasauli," iesaka A. Brencāns.
Viņš
īpaši iesaka strādāt ar jau esošajiem faniem – ja ar viņiem
nekomunicēs, to darīs kāds cits. "Esošie fani šobrīd ir
lielākā vērtība. Ar viņiem jāturpina komunicēt. Jāsaprot, ka
rīt būs jauna diena. Ir būtiski viņus šobrīd nepazaudēt,"
uzsver A. Brencāns.
Tāpat nozīmīgs ir darbs ar sponsoriem. Lai gan tiem šobrīd ir grūtības ar finansēm, viņš norāda, ka ne vienmēr komunikācija nozīmē prasīt naudu. "Šobrīd redzam naudas vērtību – dolārs ir digitālā valūta, kas tiek "piedrukāta" pēc vajadzības. Tas viss ir nosacīti. Tāpēc vajag ar sponsoriem komunicēt, atcerēties un pārrunāt līdzšinējo darbu un radīt sajūtu, ka abām pusēm sadarbība ir vērtīga. Tas ir svarīgs solis rītdienas attiecību noturēšanai, jo vienā brīdī krīze beigsies un būs atkal jauna diena," teic A. Brencāns.
"Visā
pasaulē "Covid-19" ir aizslēdzis sporta stadionu, arēnu
un zāļu durvis. Nenotiek sacensības, treniņi un skolu sporta
stundas. Ir atceltas un pārceltas lielas un mazas sacensības –
sākot ar šajā gadā plānotajām vasaras Olimpiskajām spēlēm,
Čempionu līgu futbolā, NBA un NHL un beidzot ar bērnu sporta
turnīriem, kur piedalījās mazie sporta censoņi un kam sekoja
līdzi viņu ģimenes. Uz šiem notikumiem var skatīties ļoti
dažādi, šobrīd divi populārākie skatu punkti ir - kādi ir
finansiālie zaudējumi saistībā ar nenotikušām sacensībām un
kurš izdzīvos šajās krīzes situācijas noteikumos diktētajās
sacensībās?" tā A. Brencāns.
Viņš uzskata, ka jaunie krīzes apstākļi pastiprina un paātrina izmaiņas sporta industrijā. "Lielai daļai jaunākās un aktīvākās paaudzes cilvēku vairs nav tik svarīgi, cik un kādas medaļas ir ieguvušas viņu valsts vai pilsētas komandas. Viņiem ir svarīgāk būt kopā ar saviem domubiedriem, nesacensties par medaļām un balvām, bet gan kopā veidot izaicinājumu programmas un tās pārvarēt. Līdz ar to sporta industrija mainās un šī brīža krīzes apstākļos vēl straujāk," viņš norāda, piebilstot, ka cilvēku ieradumi mainās pārsteidzoši ātri. Krīzes sākumā bija pastiprināta interese un uztraukums par sporta notikumiem: vai tie tiks pārcelti, vai sporta zāles tiks slēgtas, vai baseini darbosies. Kad noskaidrojās, ka pasākumi tiek atcelti vai pārcelti, cilvēki iesaistās dažādās sporta aktivitātēs mājās, pagalmā, pludmalē vai mežā. Db.lv jau rakstīja, ka daļa cilvēku turpina sportot mājās, izmantojot sporta klubu piedāvātos dažādos risinājumus attālinātai komunikācijai.
https://www.db.lv/zinas/atsauciba-pec-treniniem-tiessaiste-parsteidz-495777
A.
Brencāns teic, ka uzņēmums ir saskāries ar interesi izmantot šo
aplikāciju ne tikai sportā, bet arī biznesā kā iekšējās
komunikācijas rīku. "Ar aplikācijas palīdzību var ātri
sasniegt un komunicēt ar kolēģiem, izsūtīt īsas pamācības,
novērtēt, vai tās ir apskatītas, cik ilgu laiku darbinieki tās
ir skatījušies. Ar vienu kompāniju ASV jau sadarbojamies, bet šajā
gadījumā vajadzīgs pietiekami liels darbinieku skaits, lai tā
nebūtu spēlīte, bet gan komunikācijas vadības rīks," teic
A. Brencāns.
"E-sports jeb profesionālo un amatieru sacensību veids, kur cilvēki sacenšas videospēlēs, ir vistiešākais piemērs reālā sporta pārejai virtuālajā vidē. Tas ir pieejams jebkurā vietā, kur ir internets, sākot no mobilā telefona un beidzot ar lielajiem futbola laukumiem, kur desmitiem tūkstoši nāk skatīties lielajos ekrānos, kā uz paaugstinājuma sacenšas e-sporta komandas," teic A. Brencāns.
Profesionālas komandas e-sportā pastāv jau ilgu laiku
un to veidošana un sezona tiek plānota tāpat kā jebkurā
profesionālajā sportā – sākot ar fizisko gatavošanos,
sacensību plānošanu un beidzot ar lieliem balvu fondiem.
"Sponsoriem pievienojas jauni un bagāti uzņēmumi, kam ir
svarīgi iepazīstināt arvien jaunākus cilvēkus ar saviem
produktiem un piedāvājumiem. Šajos turnīros ir arī likmju
likšanas piedāvājumi, kas rada papildu interesi gan no
organizatoru, gan skatītāju puses," viņš stāsta. E-sportā
šobrīd lielākā problēma ir tā, ka nav vienota pasaules līmeņa
sacensību kalendāra un e-sporta pārvaldības, kas noteiktu
vienotus kritērijus, tostarp, lai uzvarētāji varētu saukt sevi
par pasaules čempioniem. Taču A. Brencāns pieļauj, ka tas varbūt
nemaz nav nepieciešams, jo šādi atribūti varbūt pieder "vecajai"
sporta industrijai.
Db.lv jau rakstīja, ka SIA "Fan Apps" izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem.
https://www.db.lv/zinas/pirmaja-gada-sesas-aplikacijas-494282
"FanApps" dibinātājs Anrijs Brencāns ir bijis profesionāls sportists un ir vadījis Latvijas Handbola federāciju, kas viņam deva iespēju būt arī Latvijas Olimpiskajā komitejā un Eiropas Handbola federācijā.
Karjeras gaitā viņš ievēroja
problēmu - sportisti nekomunicē ar saviem faniem. 2018. gada vasarā
A. Brencāns ar dēliem Kristapu un Kasparu, kuri strādā un dzīvo
Amerikā, sprieda, kā varētu veidot kaut ko kopīgu un interesantu,
apvienojot kompetences, zināšanas un naudu. Nonākuši pie
secinājuma, ka katram ir savas kompetences digitālajā un sporta
industrijā, un nolēma veidot sporta fanu aplikācijas. Uzņēmuma
izstrādāto mobilo lietotņu mērķis ir veidot kanālu, ar kuru
palīdzēt sportistiem, klubiem, sporta līgām un federācijām
pareizi pozicionēt sevi faniem un sponsoriem un piekļūt
finansējumam.