Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.

LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).

Tāpat LBNA uzsver, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (33,8%), un pusi no tā veido aplokšņu algas. Nozares minimālajai algai ir tieša ietekme arī uz ēnu ekonomikas apmēru nozarē, jo katrs eiro, kas ir jāsamaksā kā minimālā alga, netiek ielikts aploksnē.

Arodbiedrība arī vērš uzmanību, ka Latvijas būvlaukumos ir mazākā minimālā stundas likme reģionā un citu valstu būvlaukumos var nopelnīt līdz pat četrām reizēm vairāk. Lietuvā un Igaunijā minimālā alga par jebkuru darbu tautsaimniecībā ir augstāka nekā Latvijas būvlaukumos.

Tāpat LBNA piedāvājumu celt minimālo algu pamato ar to, ka tikai viens no 10 jaunajiem būvniecības profesionāļiem plāno palikt Latvijas būvlaukumos, bet nozare strādā ar 281 miljona eiro peļņu, kas ir otra labākā peļņa 10 gadu laikā.

LBNA skaidro, ka arodbiedrības piedāvājums nodrošina samērīgu uz pašas nozares datiem aprēķinātu minimālās algas kāpumu, tādējādi samazinot aplokšņu algas un noturot/piesaistot kvalificētu darba spēku.

Jau ziņots, ka būvniecības nozarē nodarbinātajiem minimālā alga no 2025.gada 1.janvāra ir 1050 eiro mēnesī vai 6,29 eiro stundā, ko paredz ģenerālvienošanās komitejas lēmums.

Pārejas periodā līdz 2025.gada 31.decembrim būvniecībā nodarbinātajam, kura profesija atbilst 9.profesiju pamatgrupai, var maksāt mazāk, taču ne mazāk kā 930 eiro mēnesī un 5,57 eiro stundā, vai 830 eiro mēnesī un 4,97 eiro stundā, ja viņa darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks nekā seši mēneši.

Piemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.

Savukārt būvniecības nozares darba devēju pārstāvji - Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība un biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" - pērn informēja, ka pieņēmuši kompromisa risinājumu par minimālās algas paaugstināšanu nozarē, bet atkārtoti bez konkrētām rīcībām no valsts puses ģenerālvienošanās pagarinājumam nepiekritīs.

Asociāciju pārstāvji norāda, ka vairāku gadu garumā paustais būvniecības nozares lūgums sakārtot jautājumus, kuri nodrošinātu nozares izaugsmi un attīstību, nav pozitīvi risināts. Nozare sagaida pārdomātu un valstisku plānošanu - skaidri zināmus nosacījumus un plānus vismaz trīs līdz pieciem gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā esot nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei.