Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

"Mājokļu pieejamība Baltijas valstīs ir saglabājusies augsta visos trijos 2020.gada ceturkšņos," norādīja bankā, piebilstot, ka mājokļu pieejamība ir atkarīga no mājsaimniecību finansiālā stāvokļa, ko savukārt nosaka norises darba tirgū - darba tirgus Baltijā šogad kopumā izcēlās ar augstu noturību pret vīrusa krīzi, un mājsaimniecības, it īpaši turīgākās, spēja pat audzēt uzkrājumus.

Bankā minēja, ka Rīgā mājokļu pieejamību veicināja tas, ka dzīvokļu cenas saglabājās teju nemainīgas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, bet pārējās divās Baltijas valstu galvaspilsētās, lai gan algu kāpums turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk nekā algas, nosakot mājokļu pieejamības kritumu Viļņā, kamēr Tallinā pazeminātās banku apkalpošanas maksas palīdzēja uzturēt mājokļu pieejamību vēl virs pagājušā gada līmeņa.

"Vasarā varēja novērot Baltijas mājokļu tirgus atkopšanos, pēc pandēmijas radītā sabremzējuma pavasarī. Kopējais darījumu skaits trešajā ceturksnī Latvijā samazinājās par 9,4%, kam par iemeslu kalpo veikto darījumu skaita kritums otrreizējā tirgū. Taču trešā ceturkšņa ne visai labie vidējie rādītāji slēpj tendences maiņu - septembrī darījumu skaits Latvijā jau pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, kas norāda uz tirgus aktivitātes strauju atjaunošanos. Ceturtajā ceturksnī vīruss atgriezās, līdz ar to darījumi otrreizējā tirgū gada beigās, visticamāk, varētu atkal sarukt, tādējādi nomācot tirgus aktivitāti. Taču to daļēji atsvērs noslēgtie darījumi jaunajos un renovētajos projektos - sākotnējā informācija liecina, ka pirmreizējais tirgus arī šī viļņa laikā turas labi," pauda bankas pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji minēja, ka 2020.gada trešajā ceturksnī vidējā mājokļa cena Rīgā pieauga par 0,8%, kamēr Viļņā un Tallinā cenas kāpa par attiecīgi 12% un 6%. 

"Rīgā vidējās dzīvokļu cenas teju stagnācija vērojama, jo sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, kamēr jauno dzīvokļu cenas turpināja augt. Indikatīvie dati par oktobri norāda uz straujāku cenu kāpumu nekā trešajā ceturksnī. Turklāt noslēgtie pirkuma līgumi nesen ekspluatācijā nodotajām celtnēm liecina par nerimstošu aktivitāti jauno un renovēto dzīvokļu darījumu skaitā, kas balstīs vidējo mājokļu cenu gada nogalē," norādīja bankā.

Tāpat bankā atzīmēja, ka vidējā alga šogad trešajā ceturksnī Rīgā pieauga par 5,8%, un arī parējās Baltijas valstīs bija manāma vidējās algas pieauguma tempa palielināšanās. "Līdzīgi kā pirmajā pandēmijas vilnī algu izaugsme Latvijā varētu palēnināties ceturtajā ceturksnī, taču saglabāsies pozitīva. Būtiskāka algu pazemināšanās gaidāma nozarēs, ko pandēmijas otrais vilnis skar visvairāk. Valsts atbalsts palīdzēs darba tirgum, bet algu kāpuma izredzes nākotnē varētu mazināt pavasarī notikusī uzņēmumu iekšējo rezervju tērēšana," klāstīja bankā.

Bankā arī minēja, ka Covid-19 otrais vilnis sākās uzreiz pēc mājokļu tirgus aktivitātes atjaunošanās septembrī. Mājokļu vidējās cenas kritums netika novērots gada pirmajā pusē, tādēļ iespēja, ka cenas kritīsies gada beigās, ir maza. 

"Lai gan epidemioloģiskā situācija ir būtiski sliktāka nekā pavasarī, atkārtota iedzīvotāju saskarsme ar pandēmiju un tās ierobežojumiem nozīmē to, ka situācija tiek uztverta mierīgāk. Turklāt, panākumi vakcīnu jomā veicina optimistiskāku skatu uz nākotni, samazinot iespēju, ka mājsaimniecības šoziem pieņems panikas vadītus lēmumus. Mājokļu tirgus noturība, ko redzējām šā gada laikā, un nākotnē gaidāmie pandēmijas medicīniskie risinājumi liek domāt, ka mājokļu tirgus nebūs viens no vīrusa krīzes upuriem," pauda bankā.

Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.