Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsākuši miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā.
Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.
No
šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm
Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas "PLACE ELEVEN", dzīvokļu un
biroju ēkām "Jaunajā Teikā", augstceltnes "Z Towers", kā arī biroju
ēkas "Blaumaņa centrs", viesnīcas "Hotel Bergs" un tirdzniecības
centriem "Origo" un "Galleria Riga". Tuvākajā laikā turpināsies
karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas
mērogu.
Atbilstoši
NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma
nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties
vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. "Šādas potenciālas
nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam
nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par
investīciju piesaisti," tie norāda.
Nekustamā īpašuma nodokļu apmērs rodas no divām komponentēm – kadastrālās vērtības un NĪN likmes. "Mainīt kādu no komponentēm bez kopējas politikas ir kļūdaini, jo šāda rīcība ieguldītājiem, tostarp ārvalstu investoriem, sūta bīstamu signālu par pēctecības un ilgtermiņa politikas trūkumu attiecībā uz vitāli svarīgu nozari, kas sabiedrības un valsts attīstībā var dot būtisku pienesumu," akcentē NĪAA.
"Baltā
karoga akciju rīkojam, jo vēlamies pievērst uzmanību valsts
paviršajai un nekoordinētajai politikai attiecībā pret
investoriem būtisku jautājumu. Vēlamies šo tēmu pacelt augstāk
dienas kārtībā un aicināt Ministru kabinetu uzņemties iniciatīvu
prognozējamas ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa politikas
izstrādē," komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš
Vanags.
"Ja
paskatāmies uz nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvaru no IKP
Baltijas valstīs, jau tagad Latvijā redzam pārāk lielu atkarību
no NĪN ienākumiem. Igaunijā tie ir 0.2% no IKP, Lietuvā 0.3%, bet
Latvijā 0.7%. Ja nodokļu slogs Latvijā pieaugs, investīciju vide
šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūs
vēl mazāk konkurētspējīga. Investīcijas birojos, biznesa
pakalpojumu centros, ražotnēs, viesnīcās, loģistikas centros un
citos objektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā
un Tallinā, un abas kaimiņu galvaspilsētas turpinās mūs
apsteigt," piebilst M. Vanags.
Atbilstoši NĪAA datiem, pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 tūkstoši kvadrātmetri biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 tūkstoši kvadrātmetri jaunu biroju telpu. Biroju ēku attīstība, kas vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var sekmēt valsts attīstību, uzsver NĪAA.