Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Vērtējot elektromateriālu tirgu, kuras nekustamo īpašumu nišas šobrīd straujāk attīstītās? 

Mūsu jomā patreiz straujāk attīstās loģistikas un industriālie centri, kas prasa daudz elektrifikācijas un automatizācijas risinājumu. Tāpat aktīvi attīstās mūsdienīgas biroju ēkas ar augstiem energoefektivitātes un tehnoloģiskajiem standartiem, kā arī jaunie daudzdzīvokļu projekti ar “gudrās mājas” risinājumiem un uzlādes staciju integrāciju. Savukārt citu komercobjektu un publisko ēku segmentos attīstība notiek mērenāka, galvenokārt kā ēku renovācijas.

Kādas tehnoloģiskās inovācijas ieteiktu mājokļu un komercbūvju attīstītājiem?

Šobrīd tehnoloģiskajos risinājumos strauji ienāk mākslīgais intelekts, kas uzkrātos ēkas pārvaldības datus ne tikai izanalizē, bet arī sniedz ieteikumus un prognozes, kā arī pats vada procesus – savlaicīgi ieslēdz un izslēdz apgaismojumu, apkuri, ventilāciju un citas ierīces. Tas nodrošina ierīču komunikāciju savā starpā. Tā ir liela priekšrocība ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem, neatkarīgi vai tie ir mājokļi, biroji, loģistikas ēkas vai sabiedriskas būves kā izglītības iestādes, muzeji un bibliotēkas.

Viena no šādām tehnoloģijām ir KNX starptautiskais standarts gudro ēku automatizācijai, kas nodrošina vienotu vadības sistēmu neatkarīgi no ierīču ražotāja un tiek plaši izmantots gan privātmājās, gan komerciālās ēkās maksimāla komforta nodrošināšanai, piemēram, ar bezvadu un balss vadības risinājumiem kontrolētu apgaismojumu, apkuri, ventilāciju, enerģiju un multimediju ierīces, pat aizkaru atvēršanos un aizvēršanos.

Mūžīgā dilemma attīstītājiem – zemāka cena vai izdevīgums ilgtermiņā? Kura izvēle tagad vairāk dominē elektromateriālu tirgū?

Viennozīmīgi vēl joprojām dominē zemākās cenas princips. Neskatoties uz diskusijām par objektu kvalitāti, joprojām publiskā sektora iepirkumos dominē zemākās cenas priekšrocība. Es runāju par visiem pašvaldību un valsts būvniecību iepirkumiem ar gala cenām, kas absolūti kropļo tirgu. Šī nav ne tālredzīga, ne zaļi domājoša, ne inovatīvu risinājumu atbalstoša politika. Tomēr ir arī pozitīvi izņēmumi, it īpaši biroju un loģistikas segmentā, ko attīsta ārvalstu kapitāla investori un kas novērtē jaunāko tehnoloģiju ieguvumus.

Ko attīstītājiem ieteiktu ņemt vērā, lai neiekristu uz neatbilstošiem risinājumiem vai lai nepiedzīvotu “skopais maksā divreiz”?

Skriešana pēc “zemākas cenas” ir ceļš uz nekurieni. Tas ļāva apšaubāmas reputācijas uzņēmumiem uzvarēt ar zemāko cenu publiskajos tenderos, bet pēc tam nebija iespējams tos īstenot ne kvalitātes, ne termiņu ziņā. Tas kā bumerangs atsaucās uz pasūtītāju – atsevišķos gadījumos šīs zemākās cenas dēļ tika zaudēts Eiropas fondu finansējums. Turklāt atsevišķi būvniecības materiālu standarti, kas jau citās Eiropas valstīs, tostarp mūsu kaimiņvalstīs darbojas un nosaka to sertifikāciju un drošu lietošanu, Latvijā tika ieviesti tikai nesen. Vēl arī publiskā finansējuma projektos ļoti reti tiek rēķināti “Total Cost of Ownership” jeb TCO, kas attiecas uz visām izmaksām, kas saistītas ar aktīva vai projekta iegādi, ekspluatāciju, uzturēšanu un likvidāciju visā tā dzīves ciklā. Būvniecības projektu kontekstā TCO ir ļoti svarīgs rādītājs, ja vēlamies novērtēt būvniecības izmaksu atdevi vai efektivitāti ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā.

Kādas tendences ir zaļās enerģijas jomā?

Saules parki ir attīstības procesā, bet jau piesardzīgāka interese ir par jauniem. Privātmāju tirgus ar saules paneļiem ir pietiekami piesātināts. Valsts līmenī tirgum ir jābūt sabalansētam, ko nodrošina iegūtā elektroenerģija gan no saules parkiem, gan vēja parkiem un to uzkrājošām bateriju sistēmām, diferencējot riskus. 

Attiecībā uz kādām jaunām tendencēm, tad labs piemērs ir Vācija, kas ir gājusi tālāk un saules paneļi tiek uzstādīti daudzdzīvokļu mājās uz balkoniem – ēkās, kur nav iespējams uzstādīt uz ēku jumtiem. Līdzīgus risinājumus izmanto arī Austrijā, Nīderlandē un Japānā, kur pilsētu mājokļos tiek attīstīti mikro-saules un koplietošanas enerģijas risinājumi.

Latvijā būtu jāmaina pieeja un maksimāli jāizmanto saražotā enerģija pašpatēriņam. Piemēram, Kauņas TEC plāno izmantot apsildes tenus, kas ļaus vasarā piedalīties balansēšanas tīklā un saglabāt neizmantoto saražoto elektroenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai iedzīvotājiem.

Viedie risinājumi – kādas jaunas tehnoloģijas ienāk pasaulē, ko varētu nākotnē redzēt Latvijā vai kas nesen ienākušas Latvijā?

Tās iespējas viedajiem risinājumiem ir plašas - viedie elektroenerģijas skaitītāji un pārvaldības platformas, “smart” stikli ar maināmu caurredzamību, digitālie ēku dvīņi, IoT sensori ar 5G savienojumu, kā arī mākslīgā intelekta vadītas ēku sistēmas. Rīga varētu kļūt par piemēru citām pašvaldībām, ieviešot projektos jaunākās tehnoloģijas. Tas būtu labs piemērs citām pašvaldībām, kā arī privātiem attīstītājiem. Diemžēl to kavē Rīgai sadrumstalotā struktūra un vienotas pieejas un kontroles trūkums. Bet nākotnē šāda pieeja ļautu Rīgai veiksmīgāk tehnoloģiju ziņā konkurēt ar Viļņu un Tallinu.