Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

EK atzīmēja, ka jaunie pasākumi, kuros ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ietekme gan uz darba devējiem, gan arī uz sievietēm, kuras pandēmija ir skārusi īpaši smagi, palielinās informētību par darba samaksas nosacījumiem uzņēmumā un darba devējiem un darba ņēmējiem sniegs vairāk rīku, ar ko uzņēmumā novērst diskrimināciju darba samaksas jomā. Tie pievērsīsies vairākiem būtiskiem faktoriem, kas veicina pašreizējo darba samaksas atšķirību un ir īpaši svarīgi Covid-19 pandēmijas laikā, kura pastiprina dzimumu nevienlīdzību un pakļauj sievietes lielākam nabadzības riskam.

Tiesību akta priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta diviem vienādas darba samaksas pamatelementiem: pasākumi, ar kuriem nodrošina darba samaksas pārredzamību darba ņēmējiem, un labāka tiesu iestāžu pieejamība personām, kuras cietušas no diskriminācijas darba samaksas jomā.

Darba samaksas pārredzamība darba meklētājiem paredz, ka darba devējiem paziņojumā par vakanci vai pirms darba intervijas būs jāsniedz informācija par sākotnējo darba samaksas līmeni vai tā diapazonu. Darba devējiem nebūs atļauts pieprasīt, lai potenciālie darba ņēmēji atklātu savu darba samaksas vēsturi.

Tiesības darba ņēmējiem saņemt informāciju paredz, ka darba ņēmējiem būs tiesības pieprasīt no sava darba devēja informāciju par viņu individuālo darba samaksas līmeni un vidējiem darba samaksas līmeņiem, norādot pa dzimumiem attiecībā uz to darba ņēmēju kategorijām, kuri veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.

Savukārt ziņošana par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību paredz, ka darba devējiem, kuri nodarbina vairāk par 250 darba ņēmējiem, ir jāpublisko informācija par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību viņu organizācijā. Uzņēmuma iekšējiem nolūkiem viņi arī sniegtu informāciju par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību, norādot atbilstoši to darba ņēmēju kategorijām, kuri veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.

EK norādīja, ja ziņojumos par darba samaksu tiek atklāts, ka pastāv nepamatota vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība vismaz 5% apmērā, un ja darba devējs nespēj pamatot atšķirību ar objektīviem dzimumneitrāliem faktoriem, darba devējiem, sadarbojoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem, būs jāveic darba samaksas novērtējums.

Priekšlikums paredz arī labāku tiesu iestāžu pieejamība personām, kuras cietušas no diskriminācijas darba samaksas jomā. Darba ņēmēji, kuri dzimuma dēļ cietuši no diskriminācijas darba samaksas jomā, var saņemt kompensāciju, tai skaitā neizmaksāto atalgojuma daļu un saistīto papildatlīdzību vai maksājumu natūrā pilnīgu atmaksu.

EK atzīmēja, ka pēc noklusējuma nevis darba ņēmējam, bet gan darba devējam būs jāpierāda, ka nav notikusi diskriminācija saistībā ar darba samaksu. EK arīdzan uzsvēra, ka dalībvalstīm būtu jāievieš konkrēti sodi par vienlīdzīgas darba samaksas noteikuma pārkāpumiem, tostarp nosakot minimālo naudas sodu līmeni.

Priekšlikums tagad tiks nosūtīts apstiprināšanai Eiropas Parlamentam (EP) un ES Padomei. Pēc tā pieņemšanas dalībvalstīm būs divi gadi, lai direktīvu transponētu valsts tiesību aktos un paziņotu attiecīgos tekstus EK. EK pēc astoņiem gadiem veiks ierosinātās direktīvas novērtējumu.