Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Ziemeļvalstīs gaisa temperatūra bija virs mēneša normas, kam sekoja būtiska sniega krājumu samazināšanās Norvēģijā un Zviedrijā. Turklāt arī nokrišņu daudzums bija zem normas, kas savukārt ietekmēja pieteces samazinājumu. Augstas hidroelektrostaciju izstrādes rezultātā hidrorezeruvāru aizpildījuma līmenis samazinājās, tomēr tas palika nedaudz virs normas, jo arī jūlijā līmenis bija augstāks par normu. Augstāku izstrādi hidroelektrostacijās ietekmēja arī zemāka pieejamā jauda atomelektrostacijās, kas ikgadējo apkopes darbu dēļ bija aptuveni 50% no uzstādītās jaudas. Tajā pašā laikā vēja izstrāde visā "Nord Pool" reģionā bija 2706 gigavatstundas (GWh) jeb par 33% mazāk nekā jūlijā, un par 8% zem 2019.gada augusta izstrādes apjoma.

Turklāt elektroenerģijas cenu atšķirības starp tirdzniecības apgabaliem izraisīja ne vien ģenerācijas sadalījums, bet arī starpsavienojumu jaudas ierobežojumi starp Zviedrijas un Norvēģijas tirdzniecības apgabaliem. Prohorova norāda, ka Latvijā bija zemāka tirgum piedāvātā jauda, jo Rīgas TEC-2 pirmais energobloks tirgū nebija pieejams ikgadējo apkopes darbu dēļ. Turklāt Baltijā elektroenerģijas cenu ietekmēja zemākas jaudas plūsmas no Somijas un Zviedrijas apgabala SE4 starpsavienojumu jaudu ierobežojumu dēļ. Turpretī no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala bija novērota lielāka pieejamā starpsavienojumu jauda un augstākas enerģijas plūsmas, tomēr tās bija zemākas nekā 2019.gada augustā.

Augustā nākotnes elektroenerģijas kontraktu cenu svārstības galvenokārt ietekmēja laikapstākļu prognozes un augstākas elektroenerģijas cenas. Ziemeļvalstīs mēneša sākumā hidroloģiskā bilance bija 19,5 teravatstundām (TWh) virs normas līmeņa, un mēneša beigās sausāku laikapstākļu ietekmē tā samazinājās līdz 12,5 TWh. Tajā pašā laikā cenu svārstības izejvielu un emisijas kvotu tirgos ietekmēja cenas arī Ziemeļvalstu nākotnes tirgū. Augustā sistēmas nākotnes kontraktu ("Nordic Futures") cenas septembra kontraktam pieauga par 20% līdz 13,19 eiro par MWh, bet kontrakta slēgšanas cena uzkāpa līdz 22,75 eiro par MWh. Sistēmas šī gada pēdējā ceturkšņa kontrakta vidējā cena pieauga par 11% līdz 20,53 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena mēneša beigās krasi uzlēca līdz 27,40 eiro par MWh. 2021.gada sistēmas "futures" vidējā cena augustā pieauga par 3% līdz 22,13 eiro par MWh, un mēneša beigās kontrakta cena bija 26,25 eiro par MWh.

Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena septembra kontraktam pieauga par 3% līdz 39,56 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena pieauga līdz 47,75 eiro par MWh. 2021.gada Latvijas "futures" cena augustā pieauga par 3% līdz 38,95 eiro par MWh Prohorova norāda, ka Baltijā elektroenerģijas patēriņš augustā samazinājās par 2% līdz 2096 GWh, salīdzinot ar patēriņu iepriekšējā gada augustā. Latvijā, salīdzinot ar 2019.gada augustu, elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 2% līdz 562 GWh. Igaunijā pieprasījums bija par 5% zemāks - 577 GWh. Savukārt Lietuvā patēriņš bija iepriekšējā gada augusta patēriņa līmenī - 957 GWh. Augustā Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 31% līdz 1336 GWh, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 54%, vidēji mēnesī tika saražotas 390 GWh.

Igaunijā izstrādes pieaugums bija par 62% līdz 494 GWh, salīdzinot ar jūlija izstrādes apjomiem. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 2% līdz 452 GWh. Augustā kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 64% no visa elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 69%, Igaunijā 86%, Lietuvā 47%.

Prohorova skaidro, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija par 39% zem mēneša normas, un rezultātā pietece Daugavā arī bija par 22% zem 30 gadu vidējā pieteces līmeņa, vidēji mēnesī pietece bija 170 kubikmetri sekundē. Augustā zemākas pieteces ietekmē elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās samazinājās par 35% līdz 73 GWh, salīdzinot ar izstrādi jūlijā. Savukārt elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" TEC bija četras reizes augstāka nekā jūlijā.