Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh. 

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu. 

Jākļūst zaļiem 

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis. 

“Šī iemesla dēļ tarifu celt esam spiesti arī mēs. Šobrīd 70% no Rīgai nepieciešamā siltuma mēs iepērkam, bet atlikušos 30% ražojam paši. Lai nākotnē veiksmīgāk izvairītos no siltumenerģijas tarifu pieauguma un mazinātu mūsu atkarību no citiem ražotājiem, jau vairākus gadus uzmanību pievēršam resursu diversifikācijai, arvien vairāk ražošanā izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), kā arī attīstām savas ražošanas jaudas. Plānots, ka, uzsākot siltumenerģijas ražošanu ar biokurināmā katliem siltumcentrālēs Imanta un Daugavgrīva, dabasgāzes īpatsvars Rīgas siltumenerģijas ražošanai samazināsies līdz 50%, kā rezultātā šī resursa cena siltumenerģijas tarifu vairs neietekmēs tik būtiski. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka mēs nevaram vienlaikus ieviest ļoti daudzas un dārgas tehnoloģijas, jo arī tas var atspoguļoties siltuma cenu kāpumā,” teic N. Talcis, atzīmējot, ka siltuma izmaksu pieaugums ietekmē arī valsts kopējo ekonomisko situāciju, uzņēmējdarbību un mājsaimniecību izdevumus. 

“Palielinājums ir ievērojams. Ņemot vērā to, ka siltums mājsaimniecībām ir viens no lielākajiem izdevumu komponentiem, domāju, ka šī ziema būs grūta. Es aicinu gan privātpersonas, gan uzņēmējus pievērsties energoefektivitātes jautājumam un meklēt iespējas, kādā veidā var samazināt savu siltumenerģijas patēriņu, jo šajā jomā mūsu potenciāls vēl ir ļoti liels,” uzsver N. Talcis, piebilstot, ka Rīgas centralizētā siltumapgāde veido apmēram 50% no visas Latvijas centralizētās siltumapgādes, tāpēc tai ir būtiska loma kopējā šīs nozares attīstībā. 

Situācijas dažādas 

Šobrīd lielākajā daļā Latvijas apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifs nav mainījies, norāda SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons. “Varētu teikt, ka apmēram 70% Latvijas pilsētu un ciemu oktobra sākumā ir ar tādu pašu tarifu, kāds tas bija šā gada maijā, kad apkures sezona noslēdzās. Ja skatās pēc lietotāju skaita, jāatzīst, ka vairākās Latvijas lielākajās pilsētās, tajā skaitā Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, iedzīvotāji jau saskaras ar tarifu paaugstinājumu. Arī Jelgavā tuvākajā laikā siltumenerģijas tarifs tiks nedaudz palielināts. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka ir ļoti daudz pilsētu un ciemu, kur tarifs nav mainījies un, visticamāk, šogad arī nemainīsies. Piemēram, Rēzeknes pilsēta pat piedzīvojusi būtisku tarifa samazinājumu – no 49,32 EUR/MWh līdz 30,07 EUR/MWh. Ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kādā termiņā katram no komersantiem slēgti līgumi ar resursu piegādātājiem, kā arī no izvēlētā kurināmā veida. Šobrīd lielākajā daļā apdzīvoto vietu kā kurināmais pamatā tiek izmantota šķelda vai šķelda un dabasgāze nelielos apjomos, tāpēc tarifu izmaiņas nav tik lielas,” skaidro J. Miķelsons. 

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente un SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita piekrīt – tarifi lielā mērā ir atkarīgi no izmantotajiem resursiem un no tā, kurā brīdī siltuma ražotāji noslēguši līgumus ar piegādātājiem. “Šoks par sākotnējo cenu pieaugumu dažiem uzņēmējiem lika pieņemt lēmumu nedaudz nogaidīt cerībā, ka resursu cenas stabilizēsies, taču šajā gadījumā tā nenotika,” pauž LSUA prezidente. 

Ieguldījumi atmaksājas 

Šis gads ļoti atšķiras no pārējiem, taču domāju, ka līdz jaunajam gadam tarifi būtiski nemainīsies, uzskata I. Bērziņa-Veita. “Pēc tam varētu būt visādi. Esmu dzirdējusi no kolēģiem, ka pašlaik siltumenerģijas ražotāji cenu fiksējuši dažādos termiņos – gan uz trīs un sešiem mēnešiem, gan ilgāku laika periodu. Tas nozīmē, ka viss būs atkarīgs no energoresursu cenām. Tajā pašā laikā arī mēs aicinām patērētājus domāt par energoefektivitāti – namu siltināšanu, temperatūras regulāciju un citām opcijām. Visiem mājas iedzīvotājiem būtu jāvienojas par to, ko viņi var darīt, lai savu kopējo energoresursu patēriņu samazinātu. No vienas puses, protams, ir ļoti bēdīgi, ka resursu cenas palielinās, bet no otras puses – varbūt tas liks aizdomāties par to, ka, ja tu dzīvo daudzdzīvokļu namā, tad jārūpējas ir par visu māju, nevis tikai savu dzīvokli. Ir jāizmanto tas mirklis, kad gan valsts, gan Eiropas Savienība vēl ir gatava līdzfinansēt dažādus energoefektivitātes projektus, tāpēc tieši tagad ir labs laiks, lai to darītu. Mums jārēķinās ar to, ka enerģija īpaši lētāka nekļūs – ražotājiem ir jādomā par resursu diversifikāciju, bet sabiedrībai kopumā – par patēriņa samazināšanu,” secina I. Bērziņa-Veita. 

J. Miķelsons norāda, ka tāda sezona kā šī ir labs piemērs tam, ka ieguldījumi energoefektivitātē atmaksājas. “Tiem, kuri šos pasākumus jau ir veikuši, šogad būs tā iespēja par patērēto siltumu maksāt mazāk. Tajā ziņā tarifu atšķirība starp pilsētām ne vienmēr ir noteicošā, jo starpība starp divām blakus esošām mājām, ja vienā ir veikti ieguldījumi, bet otrā nē, var būt pat lielāka. Energoefektivitātē noteikti lielākais potenciāls ir tieši patēriņa pusē, ar to jārēķinās arī siltumuzņēmumiem – virzoties uz klimata neitralitātes mērķiem, patēriņš samazināsies,” pauž J. Miķelsons. 

Cenu rekords 

Energoefektivitātes pasākumu veikšanu atbalsta arī Latvijas lielākais dabasgāzes tirgotājs – AS Latvijas Gāze (LG). Ņemot vērā arvien pieaugošās gāzes cenas, mēs neesam ieinteresēti kādam pārdot vairāk gāzes, ja viņi par to nevar samaksāt, norāda LG Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. 

“Šobrīd šī resursa cena ir sasniegusi vēsturisko maksimumu, un ir grūti prognozēt, kā tā mainīsies turpmāk, jo mēs esam atkarīgi no apstākļiem, kurus nevaram ietekmēt. Līdz šim augstākā gāzes cena tika novērota 2018. gada oktobrī, kad šis resurss maksāja 27,77 EUR/MWh. Šī gada novembrī gāzes cenas prognoze TTF biržā ir jau 84,40 EUR/MWh, kas ir absolūts rekords. Ir bijušas dienas, kad gāzes cena biržā pieaug pat par 12 EUR/ MWh. Šo situāciju nevar nosaukt par īsti normālu, un tas viss liek aizdomāties arī par to, cik daudz gāzes pie šādām cenām šobrīd ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un kā tas ietekmēs valsts enerģētisko drošību. Domāju, ka gāzes Latvijas patēriņam pietiks, bet jāatceras, ka krātuve darbojas kā balons – jo mazāk gāzes tajā ir, jo mazāks spiediens ir pie gāzes izņemšanas,” skaidro E. Lapsalis. 

DB jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā arī AS Conexus Baltic Grid pārstāvji norādīja, ka tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no Inčukalna pazemes krātuves, viņus dara bažīgus, jo pastāv iespēja, ka tā tiks iztukšota jau līdz nākamā gada janvārim. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs gan norāda, ka pašlaik energoresursu cenu kāpums nav ietekmējis resursu pieejamību, tāpēc nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu vai tādu to cenu kāpuma risku, kas varētu izraisīt krīzes situāciju. E. Lapsalis skaidro, ka gāzes cenu pieaugums kopumā ir saistīts ar pieprasījuma palielināšanos, kā arī nesen piedzīvoto auksto ziemu, kā rezultātā samazinājās Eiropas gāzes krātuvju piepildījums. 

“Pēc globālās ekonomikas atkopšanās no Covid-19 krīzes, atjaunojoties ražošanai, pieprasījums pēc dabasgāzes būtiski palielinājās. To ietekmēja arī karstā vasara, kā rezultātā pieauga kondicionēšanas jaudas. Kā zināms, Rietumeiropā un citur pasaulē nepieciešamās elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā tiek izmantota tieši dabasgāze. Būtisks pieprasījums pēc gāzes nāk arī no Āzijas reģiona, kur šī resursa cenas pašlaik ir sasniegušas ļoti augstu līmeni,” atzīmē E. Lapsalis.