"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

"Mēs mudinājām tomēr riskus sadalīt un pirkt arī gāzi, kuras piegādes ir garantētas. Protams, mums visiem šobrīd liekas, ka gāze ir ārkārtīgi dārga un tādu pirkt nevar, bet tad, ja gāzes, ko nopirkt, vienkārši nebūs, cena nevienu neinteresēs. Tādēļ mēs mudinājām pieņemt sāpīgus lēmumus, bet vismaz daļu gāzes iepirkt, lai ir droša rezerve, un tad par mainīgām cenām vēl var piepirkt klāt tiešās gāzes piegādes," sacīja ekonomikas ministre.

Indriksone atzina, ka parādās arī vairāki problēmjautājumi, tostarp finanšu pieejamība. Tādēļ Ekonomikas ministrija ir lūgusi ziņot par gadījumiem, kad pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumus nekreditē bankas vai nav pieejamas aizņemšanās iespējas apgrozāmajiem līdzekļiem "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"", lai varētu meklēt risinājumus.

Jautāta, kāda būs rīcība gadījumā, ja kādai pašvaldībai tomēr neizdosies nodrošināties ar nepieciešamo gāzi apkures sezonai, ministre atgādināja, ka energokompānija "Latvenergo" valsts uzdevumā ir iegādājusies papildu gāzes rezerves. "Tad arī Ministru kabinets varēs lemt, vai ir situācijas, kad kādam piešķirt gāzi no rezervēm, lai varētu nodrošināt siltumapgādi tā vietā, lai to atslēgtu. Tomēr visdrošāk noteikti varēs justies tie, kam būs reāli gāzes krājumi Inčukalnā," sacīja Indriksone.

Viņa arī norādīja, ka projektu pieteikumu papildus kārtai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, lai pārietu no fosilajiem energoresursiem uz citiem, ir saņemti 73 pieteikumi. "Tādēļ mums ir cerība, ka vairākas katlumājas jau šajā sezonā pabeigs darbus, varēs diversificēt izejvielas un nebūs vairs atkarīgas tikai no gāzes. Tajā skaitā ir Rēzekne," pauda ministre.

Vērtējot situāciju pašvaldībās, kurās ir ar gāzi saistīta centralizētā siltumapgāde, Indriksone atzina, ka tieši Rēzekne ir visuzskatāmākais piemērs problēmām, jo siltumapgādes tarifs pašlaik tur ir ļoti augsts. Rīgā šī problēma nav tik izteikta, jo Rīga ir lielāka, pakalpojumu sniegšanas iespējas ir dažādākas un tādēļ pašvaldības budžetā tas var neradīt tik lielus mīnusus. Tomēr, ja tarifs augs būtiski, tad riski pastāv arī Rīgā. Savukārt attiecībā uz Daugavpili ir cerības, ka ietekme nebūs tik liela, jo pašvaldība ir jau daļēji pārgājusi uz šķeldas izmantošanu. Arī vairākas citas pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumi ir izteikuši bažas, ka apkures tarifs varētu kļūt būtiski augstāks nekā šobrīd. Tomēr precīzāka informācija par to, kādi būs siltumapgādes tarifi pašvaldībās, būs vien tad, kad būs iegādāta gāze nākamajai apkures sezonai.

"Jo lielāka pašvaldība, jo vieglāk ir pārplānot arī budžetu. Protams, nāksies no kaut kā atteikties jebkurā gadījumā, un arī tā būs izvēle pašvaldībai, cik lielu atbalstu var sniegt iedzīvotājiem," atzina ekonomikas ministre.