Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju, liecina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) prognozes; izdzīvos valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Apstiprinot paredzētos grozījumus MK noteikumos 560. un 561., divu gadu laikā varētu bankrotēt vairāki simti uzņēmumu, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), paredz nozare. Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumi sagatavoti, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu MK izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinu veikšanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kārtību un nosacījumus. AER nozares pārstāvji atbalsta sektora sakārtošanu, taču uzskata, ka pašlaik izstrādātais mehānisms ir nepamatots, negodīgs un var pilnībā sagraut sektoru. 

Trūkst tālredzības 

Uzņēmēji, kuri darbojas AER nozarē un plāno savu ilgtermiņa darbību, nevar normāli strādāt, jo nekas nav skaidrs, norāda bioenerģijas ražošanas uzņēmuma Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants. Viņš stāsta, ka pašlaik grozījumi tiek veikti gan MK noteikumos, gan divos likumos, un nav saprotams, kas tiks pieņemts. Jau 2016. gadā nozare saskārās ar drastiskām izmaiņām regulējošajā vidē, tāpēc šoreiz normatīvo aktu grozīšana ar atpakaļejošu ietekmi lielai daļai uzņēmumu var būt liktenīga. “Veikt retroaktīvas izmaiņas nav normatīvās vides stabilitātes paraugs, drīzāk neredzēts precedents Eiropas Savienībā (ES). Graanul Invest elektrostacijām ir noslēgts ilgtermiņa līgums ar siltuma noņēmēju, kas uz tā pamata ir paplašinājis savu ražotni un rēķinājies ar konkrētu siltuma cenu ilgtermiņā. Ja siltumu ražojošajam uzņēmumam pārtrauc atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, skaidrs, ka solīto cenu par siltumu nodrošināt vairs nav iespējams. Cietējas būs ne tikai elektrostacijas, bet arī to partneri. Šajā gadījumā ir vai nu jālikvidējas, vai arī jātiesājas. Arī Tieslietu ministrija apstiprina, ka šis ir iemesls tiesāties, un šajā gadījumā, visticamāk, zaudēs valsts,” teic H. Vīgants. 

Viņš norāda, ka nestabilā situācija Latvijā ne tikai grauj jau pastāvošo biznesa vidi, bet arī traucē jaunu uzņēmumu attīstībai. “Latvija diemžēl nav tā bagātākā valsts, kas var veidot savu ekonomiku un tautsaimniecību, nepiesaistot investorus. Mums ir lielisks potenciāls kļūt par inovatīvu produktu ražošanas valsti ar uzsvaru uz AER, bet šī brīža situācija un fakts, ka nozari regulējošā vide nereti mainās pat trīs reizes gadā, ieguldītājiem liek simts reizes padomāt. Retroaktīvas izmaiņas kādā no nozarēm investoriem ir sarkanais signāls. Šobrīd nepieciešams visu pēc iespējas ātrāk sakārtot un beidzot definēt ilgtermiņa attīstības stratēģiju klimata neitralitātes sasniegšanā, uzskaitot starpmērķus un prioritārās nozares, kā arī strādāt pie biznesa vides uzlabošanas, lai piesaistītu Latvijā stratēģiskos investorus, kuri palīdzētu šos mērķus sasniegt, attīstot tautsaimniecību,” pauž Graanul Invest izpilddirektors.

Pilnīga anarhija 

Visas darbības ap šiem noteikumiem ir pretrunā ES direktīvai 2018/2001, kas runā par to, ka jebkuras ES dalībvalsts politikai AER jomā ir jābūt stabilai, tālredzīgai un nemainīgai, uzsver uzņēmuma Baltcap investīciju direktors Matīss Paegle. Viņš uzskata, ka valstij prioritāri būtu jādomā par to, kā mainīt dzīvi nākamajos desmit gados, nevis jāturpina muļļāt vecā tēma par retroaktīvām izmaiņām.

Visu interviju lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!