Lauksaimnieki, līdzīgi kā valdība enerģētikas krīzē, ir skarbas izšķiršanās priekšā – jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību, ir dažādi scenāriji, bet neviens no tiem nav izcils. Proti, tuvojas pavasaris, kad sāksies lauku darbu sezona un pirmais darbs – augi jāmēslo. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām šopavasar augu mēslošana acīmredzot nenotiks pēc mēslošanas plāna, kurā tiek sabalansēta plānotā raža un tās sasniegšanai nepieciešamās barības vielas. 

Kāpēc tā? Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās,” skaidro biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Piemēram, pērn slāpeklis, kas ir galvenais augu barības elements, amonija nitrāta mēslojuma veidā Latvijā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šobrīd tā cena tonnā ir virs 650 eiro. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies. “Šāds izejvielu cenu pieaugums apēdīs graudu cenu kāpumu, tāpēc, neskatoties uz pārtikas sadārdzinājumu, zemniekiem peļņas nebūs! Proti, 2022. gads nebūs gads, kad lauksaimnieki audzēs tauciņus,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre. 

“Abos pandēmijas gados ir piedrukāts tik daudz naudas, kurai nav seguma, ka minerālmēslu cenu pieaugums ir vien loģisks iznākums, kas ceļas no gāzes cenu un citu cenu izaugsmes, kā arī ievērojot kopējo situāciju ekonomikā. Zemnieku pārdomas par minerālmēslu iegādi ir saprotamas, jo tirgus ne vienmēr adekvāti reaģē visās produktu grupās. Proti, risks ir, ka graudu cenas izaugsme rudenī būs nepietiekama, lai segtu mēslojuma investīcijas pavasarī. Vēl jāpiebilst, ka mūsu sniegtās mēslu cenas šobrīd ir tikai uz papīra. Tie ir nopirktie minerālmēsli, kas vēl nav piegādāti saimniecībās. Neviens nezina, cik maksās nākamā mēslu partija, kas tiks atvesta uz Latviju,” atklāja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. 

Pirkt dārgu mēslojumu ir risks 

“Šobrīd ir grūti pateikt, cik daudz mēslojuma katrā saimniecībā jau sagādāts. Lielākās ieguvējas ir saimniecības, kurām bija pietiekami naudas, lai iegādātos minerālmēslus cenu straujās maiņas brīdī – rudenī. Taču lielākā daļa vēl kalkulē un domā, kuru no scenārijiem izvēlēties: riskēt, cerēt uz plānoto ražu un tās ieguvei likt visu plānā paredzēto mēslojumu; apzināti mazināt ražu un tās kvalitāti, bet iztērēt mazāk, tā neapdraudot ekonomisko dzīvotspēju nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā vai samierināties ar mazākiem ieņēmumiem, pavasarī sējot kultūraugus, kuriem ir maza tirgus vērtība, bet tādus, kuri ir mazprasīgi,” tā M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Visu rakstu lasiet 1.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!