Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža. 

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Tāpat Ruža uzsvēra, ka lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem, kas ir absolūti neatraujams, neprognozējams un neietekmējams faktors, kas vistiešāk un visvairāk ietekmē nozari. "Piemēram, šobrīd aktualitāte ir kukurūzas raža Brazīlijā. Tur gadā novāc divas ražas, un otrā raža šogad izskatās bēdīgi, jo ir par sausu. Brazīlija ir viena no lielākajām pasaules kukurūzas piegādātājām. Tā ir galvenā lopbarības sastāvdaļa, bet tā ir ļoti saistīta ar kviešiem. Ja kukurūza ir par dārgu un to nav racionāli barot lopiem vai izmantot biodegvielas ražošanai, tad nākamā prece ir kvieši, kuras cena seko līdzi kukurūzas cenai," viņš klāstīja.

Ruža arī atzīmēja, ka otra lielākā aktualitāte ir eļļas augi - soja, rapsis un palmu eļļa. "Sojas plantācijas līdz ar laika apstākļiem pasaulē ir cietušas, taču ir nenormāls šo produktu pieprasījums no Ķīnas. Šobrīd mēs redzam, ka rapšu cenas kopš pagājušā gada ir pieaugušas par 40%, un martā rapšu cena biržās sasniedza vēsturiski absolūtu rekordu - 700 eiro par tonnu. Tas tāpēc, ka rapšu vienkārši vairs nebija. Tirgus tādas cenas ir nofiksējis, kas līdz tam pat prātā neienāca - ja normāla cena ir 350 eiro, tad pēkšņi 700 eiro ir liels lēciens," viņš minēja.

Tāpat "Latraps" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka kviešu cena šobrīd salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par apmēram 15% augstāka, taču cenu svārstības ir bijušas ļoti būtiskas, tostarp 260 eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada 180 līdz 200 eiro. "Tādus cenu līmeņus mēs redzējām 2012.gadā, kad arī bija milzīgas tirgus svārstības klimatisko apstākļu dēļ," atzina Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka lauksaimniekiem šādā cenu svārstīguma laikā ir grūti. "Zemniekam šādā situācijā nemaz nav jautri, jo nav skaidrs, kurā brīdī graudus pārdot. Šodien pārdod un rīt saproti, ka esi stipri par lētu pārdevis savu produkciju. Vai arī šodien nepārdod, cenas krīt, un saproti - nepaspēju vakar noķert labo cenu. Tas ļoti spiež uz nerviem visiem," sacīja Ruža, piebilstot, ka zemniekiem ir jādara savs tiešais darbs - jāaudzē produkcija, bet neveiksmīgs saražotās produkcijas pārdevums var radīt finansiālas problēmas saimniecībai, jo, pieaugot graudu cenai, neizbēgami pieaug arī izejvielu cenas.