Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.
"Apgrozījums
ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk
konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī
bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda,
piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat
divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes
apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma,"
teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen"
ģenerāldirektors.
Viņš
atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka
apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens,
bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām
pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums
ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.
"Vissatraucošākais
laiks bija marts un aprīlis. Plaša patēriņa produktiem
apgrozījums palielinājās un, kā daudziem pārtikas ražotājiem,
mums bija teju vai otrie Ziemassvētki, jo lielveikali iepirka
rezerves, bet tad sekoja pamatīgs kritums. Arī Skandināvijā
veikali darīja to pašu, bet nevis martā, bet aprīlī. Turpretī
jauno produktu izstrāde un piegāde praktiski apstājās, nokritās
uz nulli. Bija jāspēj sabalansēt visus virzienus, lai uzņēmums
varētu iziet cauri šim sarežģītajam laikam. Saņēmām atbalstu
gan no valsts, gan arī no īpašniekiem un tikām cauri veiksmīgi.
Situācija arvien ir ļoti riskanta un mēs ieviešam visu, ko vien
var iedomāties, lai samazinātu iespējamos riskus līdz minimumam,
jo kartupeļu pārstrāde notiek tikai trīs mēnešus gadā un
apstāties uz divām nedēļām nozīmē pazaudēt kartupeļus, jo
cieti nevar ražot decembrī," norāda J. Garančs.
Uzņēmums
kartupeļu cieti ražo trīs mēnešus gadā un jaunā sezona ir tik
tikko kā sākusies. "Sākām ar bioloģiskajiem kartupeļiem un
izskatās, ka būs laba raža. Nekādi rekordi nebūs, bet raža ir
laba. Lielākais izaicinājums bija lietainais septembra sākums, kas
apgrūtināja kartupeļu novākšanu, bet cerams, ka visa raža tiks
novākta un pārstrādāta," saka J. Garančs.
Runājot
par apjomu, viņš teic, ka tas šosezon nebūs ļoti liels, jo
šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pārdošanai "jānoķer"
ražošana. Pirms dažiem gadiem bija situācija, kad varēja pārdot
vairāk nekā saražot, bet tagad ražošana ir attīstīta tiktāl,
ka lielākais izaicinājums ir pārdošana.
Uzņēmums
ražo ne vien kartupeļu cieti, bet arī pelēko zirņu miltus, kas
ļauj ražošanā aizstāt olas, pienu un miltus. Šajā finanšu
gadā, kas sākās šī gada 1. septembrī, uzņēmums plāno pārdot
par 40% vairāk pelēko zirņu olbaltumvielu nekā pērn.
Konkrētus skaitļus J. Garančs vairās nosaukt, jo nozarē valda
sīva konkurence.
Šobrīd
pelēko zirņu miltus uzņēmumam ražo ārpakalpojuma sniedzējs
Somijā. Taču ir plānots ražošanu veikt Latvijā – Alojā.
"Diemžēl šis turbulentais gads mums pavasarī neļāva uzsākt
investīciju projektu. Pievērsāmies tam augustā, šobrīd notiek
iekārtu pasūtīšana, lai līdz gada beigām vai nākamā gada
sākumam varētu pabeigt ražotnes pirmo etapu. Telpas ir
sagatavotas, daļa iekārtu jau atvestas, notiek to uzstādīšana,"
saka J. Garančs. Projekta pirmajā kārtā uzņēmums investējis
300 tūkstošus eiro.
Alojā
ražotos miltus jau izmanto industriālie ražotāji, piemēram,
Nīderlandē kāds uzņēmums
tos izmanto pankūku un mafinu miltu maisījumā, Itālijā tiek
ražota jauna bezglutēna pasta, Dānijā top bioloģiskās uzkodas
ar augstu olbaltuma sastāvu, bet Vācijā – vegāniskie burgeri.
Viens no jaunākajiem produktiem ir vegāniskais siers. Alojā
ražotās pelēko zirņu olbaltumvielas padara to unikālu, jo
produkts satur 6% olbaltumvielu, kamēr citās augu izcelsmes siera
alternatīvās olbaltuma saturs ir tuvu nullei. "Protams, tas
tāpat ir mazāk nekā govs piena sierā, bet ievērojami vairāk
nekā citos vegāniskajos sieros," teic J. Garančs.
J.
Grančs atzīst, ka Covid-19 nobremzēja attīstības
projektus, jo visi pārtikas ražotāji fokusējās uz esošajiem
produktiem un bija daudz gausāki investēt inovācijās. Taču
vasaras otrajā pusē situācija mainījās un tika atrasti
risinājumi, kā turpināt attīstības projektus. Šobrīd Eiropā
top vairāk nekā 100 jauni produkti, kuros kā viena no
sastāvdaļām ir "Aloja-Starkelsen" izstrādātās pelēko
zirņu olbaltumvielas.
Uzņēmums
pārsvarā sadarbojas ar pārtikas produktu ražotājiem, bet ir
uzsākta sadarbība arī ar izplatītāju, kas ar savu zīmolu Alojā
ražotos miltus piedāvās veikalos, lai tie būtu pieejami ne tikai
industriālajiem ražotājiem. "Esam uzsākuši sadarbību ar
jaunu zīmolu Latvijā "Jurgensburg", kas apvienos vairākus
Latvijas bioloģisko produktu ražotājus zem viena spēcīga zīmola.
Šis zīmols nepieder mums, bet ar tā starpniecību mūsu zirņu un
pupu milti drīzumā būs pieejami veikalos," stāsta J.
Garančs.
SIA
"Aloja-Starkelsen" ražo arī lauka pupu miltus. Apjomi ir
mazāki, jo šim produktam nav tādu funkcionālo priekšrocību kā
pelēko zirņu miltiem, bet starp abiem produktiem veidojas laba
sinerģiju un lielā daļā produktu tiek izmantoti abi milti.
Drīzumā
veikalu plauktos ar uzņēmuma paša zīmolu parādīsies arī
cepamais pulveris un vaniļas cukurs. Uzņēmums šos produktus jau
sen ražo Zviedrijas tirgum, kur tam ir 90% tirgus daļa, bet Latvijā
tos līdz šim nepārdeva. Covid-19 laikā, domājot par biznesa
iespējām, radās doma startēt arī vietējā tirgū.
Alojā
esošais pārtikas uzņēmums SIA "Aloja-Starkelsen" ir
dibināts 2004. gadā un tas pieder Zviedrijas zemnieku kooperatīvam
"Sveriges Starkelseproducenter, forening u.p.a.". Uzņēmums
ražo kartupeļu cieti, pelēko zirņu un lauka pupu miltus, kā arī
cepamo pulveri un vaniļas cukuru. SIA "Aloja-Starkelsen"
produkciju eksportē uz 32 valstīm un eksports veido 86% no
apgrozījuma. Uzņēmumā strādā 78 darbinieki.