Viņš stāstīja, ka, noslēdzoties pandēmijai, Latvijā bija reģistrēti 1800 mājražošanas uzņēmumi. Vienlaikus 2019.gadā pirms pandēmijas bija reģistrēti 1500 mājražotāju.

"Jāsaka, ka, beidzoties pandēmijai un ierobežojumiem, samazinājās arī mājražotāju reģistrāciju skaits. Jāsecina, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji meklēja iespējas darboties šajā nozarē, mājražošanā, jo, iespējams, nebija iespēju turpināt darboties sabiedriskajā ēdināšanā vai citās pakalpojumu sniegšanas jomās," atzīmēja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā mājražotāji lielākoties ir dažādu augu izcelsmes produktu, maizes un miltu izstrādājumu ražotāji. Savukārt piena produktu, kā arī zvejas un gaļas produktu ražotāju ir mazāk. Latvijā ir reģistrēti aptuveni 240 gaļas produktu ražotāji, savukārt maizes un augu izcelsmes produktu ražotāji ir apmēram 1000.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pandēmijas laikā samazinājies arī ēdinātāju skaits. Pirms pandēmijas bija 6800 reģistrēti ēdināšanas uzņēmumi, tomēr patlaban to skaits ir samazinājies līdz 6600 reģistrētiem ēdinātājiem.

"Mums, protams, ir dati par reģistrētajiem uzņēmumiem, bet ir grūti pateikt, cik no viņiem strādā un cik nestrādā. Ir uzņēmumi, kas regulāri pārtrauc darbību un tad atjauno, ir tādi, kas dienestam ziņo par darbības pilnīgu pārtraukšanu, un ir tādi, kas neziņo. Ja uzņēmums nepaziņo par darbības pārtraukšanu, tad mēs to pamanām tikai tad, kad PVD inspektors dodas plānveida pārbaudē un konstatē, ka uzņēmums nedarbojas," skaidro Balodis.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.