Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

!Piepildoties pirmajam scenārijam, viena litra piena pakas cena varētu sasniegt 1,87 eiro, kas ir par 45% vairāk nekā šobrīd.

Savukārt otrajā scenārijā būtu reālāk saglabāt piena produktu cenas esošajā līmenī jeb 1,29 eiro.

Saskaņā ar LPCS biedru datiem par šī gada pirmo ceturksni svaigpiena pašizmaksa Latvijā ir 495 eiro tonnā, savukārt vidējā svaigpiena iepirkuma cena ir par 12% mazāka jeb 436 eiro tonnā, kas pārvēršas tiešos zaudējumos piena ražotājam. LPCS pārstāvji norāda, ka zaudējumi pieauguši par četriem procentpunktiem, salīdzinot ar 2021.gada nogali.

LPCS biedri vienojās nosūtīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) parakstītu rezolūciju, aicinot samazināt PVN likmi no 21% uz 5% piena produktiem, kā arī aicinot nodrošināt reālu finansiālu atbalstu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes radīto zaudējumu daļējai kompensēšanai par 2021.gada decembri un 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem vismaz 10 miljonu eiro apmērā. Šāds atbalsts nodrošinātu vidēji 56 eiro kompensāciju par katru pārstrādāto piena tonnu minētajā periodā.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka līdzīgā situācijā kā piena nozare ir arī citas pārtikas nozares, tāpēc attiecīgi jārīkojas ātri, un valstī ir jānosaka maksimālā uzcenojuma līmenis tirdzniecībā pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.

"Situācija ir smaga. Nozares uzņēmumi šobrīd cīnās par savas darbības nodrošināšanu, jo nespēj tik ātri amortizēt pieaugošās izmaksas pārdošanas cenās un vienlaikus vēl spēt celt algas. Pastāv dažādas prognozes, bet mūsu profesionāļu aprindās aplēses ir par 50-100% pārtikas cenu pieaugumu salīdzinot ar pagājušā gada rudeni. Tas, ka uzņēmumi šo izmaksu pieaugumu iecenos produktos, tas ir neizbēgami, plauktā tas parādās apmēram 6 mēnešu periodā. Tātad uz rudeni būs papildu produktu cenu pieaugums, ko šobrīd daļēji varētu slāpēt PVN likmes samazināšana pamatproduktu grozam. Saglabāt darbību nozarei nozīmēs pieņemt grūtus lēmumus, bet tiem jābūt ātriem, nekavējošiem. Šobrīd PVN samazināšana pamatproduktiem varētu būt sociāls risinājums, kas ļautu pircējiem atļauties pārtiku. Tādēļ likumdevējus aicinām pieņemt lēmumu par likmes samazināšanu uz laiku, bet pircējiem atgādinām - netērējiet naudu niekiem vasarā, jo rudenī jums to vajadzēs pārtikas un energo resursu iegādei" Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.