LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem. 

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”. 

Konferences mērķis ir raisīt uz rezultātu vērstas diskusijas lauksaimniecībai, pārtikas pārstrādei un saistītajām nozarēm, kā arī visai sabiedrībai pieņemamiem nosacījumiem labklājībai un izaugsmei. Konferences galvenais temats ir: no vienas puses augošās pārtikas cenas, bet no otras – ES zaļā kursa prasības lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kas kopumā nosaka saražotās produkcijas neizbēgamu cenu pieaugumu. Uzskatāmi redzams, ka cenas aug strauji, bet iedzīvotāju ienākumi ievērojami lēnāk - tas var novest pie kritiskas situācijas ne tikai uzņēmējiem, bet sabiedrībai kopumā, ja runa ir par pārtikas preču pieejamību un iegādi. 

TIEŠRAIDE:

Konferences programma šeit. 

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “PVN samazināšanas pamatmērķis lielākajā daļā valstu, kurās tas jau ir izdarīts - un šāda uz iedzīvotāju labklājību vērsta PVN politika darbojas jau gadu gadiem ir - lai valsts iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva vietējā pārtika. Pārtika nav luksusa prece, bet gan cilvēka pamatvajadzība. Pārtika ir mūsu cilvēku veselības pamats, un valstij ir pienākums rūpēties par savas tautas veselību un labklājību. Lai laukos būtu darbs, lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi un iedzīvotāji visā Latvijā būtu veseli un paēduši.” 

Latvijai ir svarīgi ne tikai noturēt savas konkurētspējas pozīcijas Eiropas mērogā, bet arī meklēt iespējas un rast risinājumus sociālekonomiskajiem izaicinājumiem, kas tieši un netieši ietekmē pragmatisku lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstību ilgtermiņā, atbilstoši uzņemtajām saistībām un sasniedzamajiem mērķiem. Proti, Latvijai vienlaikus jāizpilda Eiropas prasības, jānodrošina pārtikas pieejamība sabiedrībai, jāsaglabā lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Tikmēr Latvija šobrīd ir viena no piecām ES valstīm, kur PVN pārtikai ir visaugstākais.

“Vēl nesenā LLU pētījumā par PVN likmēm Latvija līdz ar Igauniju un Lietuvu ierindojās pašās beigās, ieņemot 26. vietu no 28. Turklāt neesam pēdējie vien tādēļ, ka, pateicoties mūsu un Zemkopības ministrijas neatlaidīgajam darbam, uz laiku svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām valdība noteica samazināto PVN 5%. Bet tā ir tikai neliela pārtikas grupa - vēl ir svaiga gaļa, zivis, olas, piens utt. Tikmēr citās valstīs pārtikai samazinātais PVN ir pat sākot no 0% Polijā, Lielbritānijā un Maltā, no 0,4% Īrijā, 3% Luksemburgā, no 4% Spānijā un Itālijā, no 5% Horvātijā un Ungārijā utt. Mēs vairs nevaram stagnēt un izlikties, ka pašreizējā PVN politika pārtikai strādā valsts iedzīvotāju labā. It sevišķi krīzes situācijās - kad ienākumi netiek līdzi pārtikas cenu pieaugumam. Mums ir jābūt daļai no Eiropas līmeņa PVN politikas pārtikai. Ir laiks valdībai beigt tielēties un padarīt Latvijas iedzīvotājiem vietējo pārtiku iespējami pieejamu nosakot samazināto PVN 5% pārtikai, izslēdzot iespēju veikt PVN optimizāciju pie tik atšķirīgajām PVN likmēm,” norāda LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. 

Konference notiek latviešu valodā, tiešsaistē un skatītājiem ir bezmaksas.