Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā  būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam viens no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kurš nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Ražo pēc pasūtījuma

“Nekādu ierobežojumu tajā, ko ražot, nav, tāpēc ražojam koka būves, kuras ir daudzstāvu dzīvokļu mājas, skolas, bērnudārzi, biroju ēkas, ražotnes, arī privātmājas,” uz jautājumu par produkcijas klāstu atbild M. Avotiņš. Viņš norāda, ka pašlaik visas koka ēkas top pēc individuāla pasūtījuma. “Individuālo pasūtītāju vidū ir gan dažādu nekustamo īpašumu projektu attīstītāji no dažādām valstīm, gan arī privātpersonas,” skaidro M. Avotiņš. Viņš atzīst, ka bieži vien konkrētais klients ZTC ierodas ar savu arhitektu izstrādāto projektu, kuram uzņēmums izstrādā tehnisko risinājumu, veic ražošanu un arī montāžu. “Pateicoties rūpnieciski izgatavotiem paneļiem, privātmājas būvniecības laiks ir salīdzinoši ļoti īss - apmēram divi mēneši,” stāsta M. Avotiņš. Viņš norāda, ka paneļi tiek pildīti ar ekovati, kas nodrošina gan siltumnoturību, gan arī skaņas izolāciju. “Pašlaik strādājam pie mazizmēra sērijveida privātmājas projekta, kas ļautu piesaistīt plašāku potenciālo māju pasūtītāju - pircēju loku,” uzsver M. Avotiņš. Viņš cer, ka attiecīgie mājasdari tiks paveikti jau tuvākajā laikā.

Šveice un Nīderlande

“Ārzemēs koks deg citādi nekā Latvijā, tāpēc arī lielākie ZTC ražoto būvju noieta tirgi ir Nīderlande, Šveice, Islande, savulaik ļoti liels no nozīmīgs bija Zviedrijas un Norvēģijas tirgus,” noieta tirgus ģeogrāfiju skaidro M. Avotiņš. Viņš atzīst, ka Nīderlandē pašlaik tiek būvētas vairākas privātmājas, kuras ražotas Latvijā, savukārt Šveicē — daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. “Ir nosūtīta partija ar koka privātmājām uz Islandi, kas ir ļoti pievilcīgs noieta tirgus,” stāsta M. Avotiņš. Viņš atzīst, ka pašlaik ārvalstu tirgū ir ļoti pieaugusi konkurence, kā pamatā ir Eiropas Centrālās bankas inflācijas slāpēšana ar procentlikmju pieaugumu un kredītu sadārdzināšanos, kas rezultējas ar būvniecības apjomu sarukumu. 

“Ja agrāk ārvalstu tirgū saskrējāmies ar kaimiņvalstīs strādājošajiem konkurentiem, tad pašlaik nākas konkurēt par pasūtījumu jau arī ar citiem Latvijā strādājošajiem koka paneļu māju ražotājiem,” uz jautājumu par konkurenci atbild M. Avotiņš. Viņš atzīst, ka ZTC galvenais trupis ir kvalitāte un sekmīgs darbs 34 gadu garumā. “Nekustamo īpašumu attīstītāji no ārzemēm bieži vien izvēlas tieši ZTC, savukārt privātpersonas par būtiskāko izvēles kritēriju uzskata tieši cenu un tāpēc nereti priekšroku dod agresīviem jaunpienācējiem, kuriem ir uzbūvētas ražotnes un tām ir nepieciešami pasūtījumi,” konkurences nianses skaidro M. Avotiņš. Viņš norāda, ka savulaik, pirms 30 gadiem, ar agresīvu tirgus apguves startēģiju strādāja arī ZTC, taču pašlaik vislielākā vērība tiek veltīta kvalitātei, inovatīviem (paneļu savstarpējā savienošana, neizmantojot skrūves, bet speciālus klamburus) risinājumiem un ātrai, profesionālai paneļu māju montāžai.

Zāģa zobi

Tā kā ZTC nav liels uzņēmums, tad tā neto apgrozījums rāda būtiskas svārstības. “Tam ir divi iemesli — tas ir tirgus situācijas spogulis un arī  pasūtījumu  pabeigšanas un sākšanas fāzu ietekme,” tā M. Avotiņš. Viņš atzīst, ka neto apgrozījuma svārstībām nav ļoti būtiskas ietekmes uz uzņēmuma darbību. “Pabeidzot vairāku māju projektu īstenošanu un saņemot par to samaksu, ienākumi būs lielāki nekā citā gadā, kad tiek veikti sagatavošanas darbi jaunu pasūtījumu veikšanai, bet uzbūvēto māju skaits ir neliels,” neto apgrozījuma svārstības komentē M. Avotiņš. Viņš uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laiku, kā arī tam sekojošo inflācijas straujo lēcienu uzņēmums pārdzīvojis ļoti veiksmīgi. 

“Jā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gan esošo un vēl jo vairāk potenciālo klientu vidū  bija jaušams apmulsums un neziņa, kā tālāk rīkoties, kā rezultātā vairāki ārvalstu  pasūtītāji vienkārši apturēja savu iecerēto projektu īstenošanu, jo viņiem bija bažas par Latvijas drošību, taču pēc kāda laika šo pasūtījumu izpilde tika atjaunota,” tā M. Avotiņš. Viņš atzīmē, ka cīņa ar inflāciju Eiropā un karš Ukrainā ir atstājis savu ietekmi uz nekustamā īpašuma segmentu. “2025. gads savā ziņā bija tikpat neprognozējams kā 2024. gads, taču tā ir jaunā realitāte, kurai ZTC jau ir piemērojies,” uzsver M. Avotiņš. Viņaprāt, arī 2026. gads būs līdzīgs šim gadam, jo neskaidrību jau netrūks. “Kurš var atbildēt par to, kādas attīstības tendences būs nekustamo īpašumu tirgū Eiropā, jo īpaši, ja iepriekšējās prognozes par šī tirgus virzienu nav īsti piepildījušās,” uz lūgumu skaidrot neprognozējamības iemeslus atbild M. Avotiņš. 

Birojs kā ZTC varēšanas apliecinājums

Lai arī daudziem ārvalstu nekustamo īpašumu attīstītājiem ZTC vairs neesot jāpierāda sava varēšana, tomēr uzņēmuma paša biroja ēka kalpojot kā labākā savu iespēju reklāma. “ZTC birojs ir Jelgavas arhitekta radīta, pašu rūpnīcā ražota un pašu montēta būve, kurā viss ir no koka, vienlaikus ēkas ārpusei piešķirot vienreizēju izskatu, tādējādi potenciālajiem klientiem, to redzot, ir jau pavisam cita attieksme pret pasūtījumu izvietošanu,” uz jautājumu par biroja koka ēkas un tās fasādes iespaidu uz viesiem atbild M. Avotiņš. Viņš pauž gatavību arī citiem uzņēmumiem būvēt biroja ēku no koka. “Labprāt pildītu pasūtījumus lielākam klientu skaitam no Latvijas, taču pašlaik vairums pasutījumu ir no ārzemēm,” tā M. Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmumā regulāri strādā apmēram 20 darbinieku, taču, piemēram, saražotā montāžas darbu veikšanai tiek piesaistīti arī ārpakalpojumu veicēji. “Nevar viena ZTC brigāde vienlaikus veikt mājas montāžu Islandē un Nīderlandē, tāpēc piesaistām pārbaudītus attiecīgo darbu veicējus,” uz jautājumu par spēju vienlaikus īstenot vairāku objektu montāžas darbus atbild M. Avotiņš.

Viedoklis

Ražojam galvenokārt ārvalstu tirgiem

Kristaps Ceplis, Biedrības Zaļās mājas valdes loceklis 

Pasaulē koks kā materiāls ir pieprasīts un cilvēki to novērtē gan no klimata neitralitātes, gan dabiskās vides skatupunkta, un tieši tāpēc arī pieprasījums pēc koka ēkām un līdz ar to arī to ražošanas apjomi Latvijā pieaugs.Kā jau vēsturiski iegājies, tad pārsvarā Latvijā strādājošo koka būvju ražotāju veikumu var labi redzēt ārzemēs, jo apmēram 90% no saražotā nonāk ārvalstu tirgos. No vienas puses tas ir labs apliecinājums Latvijā strādājošo koka ēku ražotāju spējām, savukārt no otras puses pašmāju tirgū joprojām koks kā materiāls, no kura var uzbūvēt lieliskas ēkas, tā īsti nav novērtēts. Protams, pašlaik jau var redzēt arī Latvijā gana daudz interesantu koka būvniecības piemēru gan publisko, gan rūpniecisko ēku segmentā. Sarunas ar banku pārstāvjiem rāda, ka apmēram 70% no jaunajām, uz kredīta būvētajām privātmājām ir no koka konstrukcijām. Daudzi koka māju ražotāji iegulda savā attīstībā un jaunu potenciālo tirgu izpētē, bet vai Latvijā ražoto koka ēku eksports pieaugs, tas gan būs atkarīgs no situācijas ārvalstu tirgos, jo, piemēram, Skandināvijā notiek šī tirgus atgūšanās, taču tas nav tāds, kāds bija pirms dažiem gadiem. Šobrīd atšķirībā no situācijas pirms gadiem 20 Latvijā strādājošie koka ēku ražotāji pārstāvēti visā  Eiropā un pat, mainot normatīvus, arī tik tālās valstīs kā Austrālija un Jaunzēlande.  Ārzemēs ļoti augstu vērtē Latvijā strādājošo uzņēmumu kvalitāti un labprāt vēlas sadarboties arī nākotnē. Varam turpināt ražot Latvijā un lielāko daļu saražotā realizēt ārzemēs, taču, ja Latvija vēlas, lai to asociētu ar koka būvniecības lielvalsti un ārzemēs rēķinātos ar mums, tad valstij ir jāpadomā, kā veicināt koka izmantošanu būvniecībā pašu mājās. Ir situācijas, kad ārzemju potenciālais koka ēkas pasūtītājs atbrauc uz Latviju un viņam pēc ražotnes apskates ir vēlme apmeklēt kādu konkrētā ražotāja koka ēku Latvijā, taču tādu nav iespējams parādīt, jo tādas ir tikai ārvalstīs vai labākajā gadījumā tā ir vienīgajā eksemplārā. Tas būtu sava veida ieguvums gan ražotājiem, gan arī valstij kopumā, jo tas nozīmētu vairāk izmantot Latvijā izaugošo mežu resursus, kas pārvērsti augstākas pievienotās vērtības produktos, bet lielāki ražošanas apjomi nozīmē lielāku skaitu darbavietu, lielāku nodokļu samaksu.